Juridiskā prizma — 2026-10-22

Ilgtspējas ziņošanas pienākums paliks tikai komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 miljoniem eiro un vairāk nekā 1000 darbiniekiem, piemērojams no 2027. pārskata gada.

Ziņojošā sabiedrība no vērtību ķēdes uzņēmumiem ar darbinieku skaitu līdz 1000 nedrīkstēs pieprasīt vairāk informācijas, nekā paredz Eiropas Komisijas brīvprātīgie ilgtspējas ziņošanas standarti.

Būtība

Latvijā gaidāmais regulējuma pajums nozīmē, ka ilgtspējas ziņošanas pienākums paliks tikai ļoti lieliem uzņēmumiem — komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām ar neto apgrozījumu virs 450 miljoniem eiro un vairāk nekā 1000 darbiniekiem —, savukārt pārējie no šī pienākuma tiks atbrīvoti. Šāds risinājums paredzēts, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības, un tas mainīs esošo stāvokli, ko šobrīd nosaka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Tiešais tiesību jautājums ir dubults: pirmkārt, kādas sabiedrību kategorijas būs pienākums iekļaut vadības ziņojumā ilgtspējas ziņojumu, un, otrkārt, kādas prasības attieksies uz to piegādātājiem vērtību ķēdē. Pašlaik Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 56. pants (ar 26.09.2024. grozījumiem) nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība ar pārvedamiem vērtspapīriem regulētajā tirgū iekļauj ilgtspējas ziņojumu vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā. Grozījumi šo loku sašaurinās: obligātais pienākums vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.

Tiesiskais vērtējums

Pašreizējā regulējumā ziņošanas pienākumu balsts ir sabiedrības kategorijas noteikšana pēc rādītāju robežvērtībām — Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pants nosaka, ka liela sabiedrība ir tā, kas pārsniedz vismaz divas no trim vērtībām (bilances kopsumma 25 000 000 eiro, neto apgrozījums 50 000 000 eiro, vidējais darbinieku skaits 250). Šie kritēriji paliks pamats arī jaunā regulējuma piemērošanai, taču ilgtspējas ziņošanas slieksnis tiks pacelts būtiski augstāk. Sabiedrībām, kas saglabā pienākumu, procedūra nemainīgi ietver šos soļus:

• ilgtspējas ziņojuma sagatavošana vadības ziņojuma atsevišķā, skaidri identificējamā sadaļā saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 7. pantu (koncerna mātes sabiedrībai — konsolidētais ilgtspējas ziņojums konsolidētajā vadības ziņojumā);
• ziņojuma atbilstības apliecināšana zvērināta revidenta revīzijas laikā reizi gadā (Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 12. pants, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. panta 1.¹ daļa);
• atbildība par sagatavošanu un iesniegšanu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 100. pantam. Trešo valstu mātes sabiedrībām meitas sabiedrību ziņošanas slieksnis tiks pacelts no 150 miljoniem eiro uz 450 miljonus eiro, tādējādi izlīdzinot prasības ar ES uzņēmumiem. Papildu atvieglojums paredzēts arī sabiedriskas nozīmes struktūrām ar vairāk nekā 500 darbiniekiem — lielās sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības varēs nesagatavot ilgtspējas ziņojumu par 2026. pārskata gadu, ja neto apgrozījums bilances datumā nepārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 1000.

Sekas

Praktiskās sekas atšķirsies atkarībā no uzņēmuma izmēra un statusa:

• Ļoti lielie uzņēmumi (apgrozījums virs 450 milj. eiro, vairāk nekā 1000 darbinieku) saglabā pilnu pienākumu kopā ar revidenta apliecinājuma prasību, sākot ar 2027. pārskata gadu.
• Mazās un vidējās kotētās sabiedrības tiks atbrīvotas no obligātās ziņošanas, tomēr Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. panta 1. daļas prasība revidēt to gada pārskatus kā kotētām sabiedrībām paliek.
• Mazie vērtību ķēdes partneri iegūst aizsardzību pret pārmērīgu datu pieprasīšanu — ziņojošajai sabiedrībai pieprasījumu apjoms ierobežots ar brīvprātīgajiem standartiem.
• Trešo valstu grupu struktūras ar iepriekš piesaistītām ES meitas sabiedrībām (apgrozījums starp 150 un 450 milj. eiro) vairs neveidos ziņojuma nodrošināšanu ES līmenī.
• Sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, nepārsniedzot abus jaunos sliekšņus, var izmantot atbrīvojumu jau attiecībā uz 2026. pārskata gadu.

Sistēmām, kuras nav iespējams atjaunināt uz drošu PHP versiju, ir jāierobežo piekļuve no interneta, nepieļaujot to publisku pieejamību līdz drošības risku novēršanai.

Nacionālās kiberdrošības likums kompetentajai institūcijai dod tiesības pieņemt lēmumu (arī administratīvo aktu) pienākumu izpildes nodrošināšanai, piemērot soda naudu un veikt tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi.

Būtība

Šī stāsta personas — 165 valsts un pašvaldību tīmekļvietņu īpašnieki uz vienotās platformas TVP un privātā sektora uzturētāji — gaida periodu, kad piekļuves ierobežojums ir likumīgs aizsardzības pasākums, nevis pakalpojuma pārtraukums pēc brīvas izvēles, un tas, cik ātri atjaunos pieejamību, ir tieši atkarīgs no drošības atjauninājumu uzstādīšanas. Ziņas fakts: PHP ievainojamību (CVE-2026-109618 un CVE-2026-109619, smagums 9,2 pēc CVSS v4.0) dēļ Valsts kanceleja apturēja piekļuvi TVP, un "Cert.lv" koordinē atjaunošanu. Tiesiskais jautājums ir divējāds: pirmkārt, vai un ar kādām tiesībām kiberincidentu novēršanas institūcija un citas iestādes drīkst ierobežot resursu pieejamību, un, otrkārt, kādi pienākumi šajā situācijā gulstas uz pašu resursu īpašniekiem. Risinājuma pamats ir Nacionālās kiberdrošības likums: tā 10. pants nosaka kiberincidentu novēršanas institūciju uzdevumus, 11. pants — tiesības pieprasīt informāciju un veikt pārbaudes, savukārt likuma pirmās daļas norma, kas min lēmumu pieņemšanu, soda naudas piemērošanu un tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi, norāda, ka iestādei ir arī piespiedu instruments, ja pienākumi netiek izpildīti. Privātā sektora uzturētājiem no avotiem izriet tieši formulēts pienākums nekavējoties pārbaudīt sistēmas un uzstādīt pieejamos drošības atjauninājumus, bet sistēmām, kuras nevar atjaunināt uz drošu PHP versiju, — jāierobežo piekļuve no interneta līdz riska novēršanai.

Tiesiskais vērtējums

Kompetences sadalījums šajā situācijā ir šāds:

• Nacionālās kiberdrošības likuma 9. panta 2. daļas 2. punkts: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (loma, ko pilda "Cert.lv") darbojas attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privāto tiesību juridiskajām personām.
• 10. pants: institūcija veic valsts līmenī nozīmīgu ievainojamību analīzi, reaģē uz kiberincidentiem, koordinē to novēršanu, brīdina subjektus un informē sabiedrību par aktuālajiem kiberapdraudējumiem.
• 11. pants: institūcija drīkst pieprasīt un saņemt no subjektiem un privātām juridiskām personām informāciju par ieviestajām drošības prasībām, identificētajām ievainojamībām, kā arī tehnisko informāciju par notiekošu kiberincidentu.
• Pārbaudes tiesības ir ierobežotas: tās veicamas būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, bet IT kritiskajā infrastruktūrā — tikai pēc Satversmes aizsardzības biroja pieprasījuma.
• Sarežģījumu rada tas, ka PHP izstrādātāji labojumus nav nodrošinājuši visām versijām: neatbalstītās versijās izstrādātāju ieteikumi tikai daļēji ierobežo iespējamos uzbrukumus un neaizstāj atjauninājumus, tāpēc resursu īpašnieka pienākums var izpausties kā piekļuves ierobežošana vai informācijas sniegšana ierobežotā formātā.
• Ja piekļuves atjaunošana atkarīga no trešajām pusēm — izstrādātājiem vai hostinga pakalpojumu sniedzējiem —, īpašniekam ir jāsazinās ar saviem IT uzturētājiem, lai pārliecinātos par izmantoto PHP versiju un nepieciešamo atjauninājumu ieviešanu. Attiecībā uz piespiedu iespējām: Nacionālās kiberdrošības likums kompetentajai institūcijai dod tiesības pieņemt lēmumu (arī administratīvo aktu) pienākumu izpildes nodrošināšanai vai nacionālās drošības apdraudējuma novēršanai, kā arī piemērot soda naudu un veikt tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi. Tāpat likums nosaka, ja kiberapdraudējumam vai incidentam pirmšķietami piemīt noziedzīga nodarījuma pazīmes, institūcija nekavējoties informē kompetento iestādi. Koordinētu centralizētu aizsardzību pret pakalpojumatteices uzbrukumiem nodrošina Nacionālais kiberdrošības centrs saskaņā ar Noteikumiem par centralizētu aizsardzību pret pakalpojumatteices kiberuzbrukumiem, kas izdoti uz likuma 31. panta pamata.

Sekas

Praktiskās sekas pašlaik ir pieejamības ierobežojumi, nevis sankcijas:

• TVP platforma jau ir atjaunota ar nepieciešamajiem drošības atjauninājumiem, un 165 valsts un pašvaldību tīmekļvietņu pieejamība no Latvijas atjaunota, taču daļa resursu saglabā preventīvus ierobežojumus no ārvalstīm.
• "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns norādīja, ka atsevišķi resursi varētu palikt nepieejami līdz 26. oktobrim, 2026. gadam.
• Privātā sektora uzņēmumiem, kas neuzstādīs atjauninājumus, draud nevis tūlītējs sods, bet pakāpeniska piespiedu eskalācija: informācijas pieprasījumi saskaņā ar 11. pantu, lēmums vai administratīvais aktar pienākuma izpildes piespiešanai, soda nauda un tiesiskā pienākuma piespiedu izpilde.
• Ja incidenta novēršanas laikā atklātos sekmīgi uzbrukumi ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm, institūcija to nodotu kompetentajai iestādei procesuālo darbību veikšanai.
• "Likumi.lv" un oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" nepieejamība nozīmē, ka normatīvo aktu oficiālas publikācijas pieejamība incidenta laikā bija traucēta. Uzraudzības punkts: "Cert.lv" sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm turpina uzraudzīt situāciju un koordinē aizsardzības pasākumus; praktiski gaidāms, ka tuvākajās dienās institūcija informēs par piekļuves atjaunošanu atlikušajiem resursiem un par to, vai kādā sistēmā konstatēti sekmīgi izmantoti ievainojamības mēģinājumi.

Komerclikuma 146. pants uzliek dibinātājiem pienākumu līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstīt un apmaksāt visu pamatkapitālu, un tā 2. daļa prasa, lai mazkapitāla SIA apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

Ja naudas ieguldījums nepārsniedz 50 000 €, dibinātāji reģistrācijas pieteikumā paši apliecina konta atvēršanu un apmaksu; pārsniedzot šo summu, nepieciešams papildu apmaksu apliecinošs dokuments.

Tiesiskais vērtējums

Pusē pienākumi sadalās šādi:

• Dibinātāji atver kontu uz dibināmās sabiedrības vārda (147. pants), iemaksā pilnu pamatkapitālu līdz pieteikuma iesniegšanai (146. pants) un pieteikumā to apliecina, ja summa līdz 50 000 € (190. panta 4. daļa).
• Banka vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs kontu atver pēc savas klienta pārbaudes; Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97. panta 4.–6. daļa attiecas uz patērētāja pamatkontu, tāpēc dibināšanas kontam tās netiek tieši attiecināmas, un lēmumu pieņem pakalpojuma sniedzējs pēc saviem nosacījumiem.
• Dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā kapitāla lielumam, ja līgumā nav cita (147. panta 2. daļa).
• Ja daļa kapitāla tiek ieguldīta ar mantisku ieguldījumu, to novērtē saskaņā ar 154. panta noteikumiem (148. pants) — bet mazkapitāla un naudā apmaksāta SIA gadījumā šis ceļš nav izmantojams 146. panta 2. daļas dēļ. Starptautiskais konteksts atspoguļots Direktīvas 2011/16/ES (DAC) 31. pants: dibināšanas konts atbilst ziņošanas izņēmumam tikai tad, ja līdzekļi ir bloķēti līdz apstiprinājumam par nodibināšanu, konts pēc dibināšanas tiek pārveidots uz uzņēmuma vārda vai slēgts, atmaksas neveiksmes gadījumā notiek tikai iemaksātājiem, un konts nav izveidots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem. Tas praktiski nozīmē, ka pagaidu konts nav paredzēts ilgstošai glabāšanai — dibināšana jāpabeiedz šajā laika horizontā. Pārējie avoti — pagaidu konti Latvijas Bankā aktīvu pārvaldes sabiedrībām un pagaidu iestādēm, privatizācijas sertifikātu pagaidu konti un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 59. pants — attiecas uz citiem subjektiem un ŠAI situācijā netiek piemērojami. Tiesu prakse par dibināšanas kontu atvēršanu sniegtajos avotos nav atrodama. [PASEKMĒS]

Ja kārtība ievērota, reģistrācijas pieteikums Uzņēmumu reģistrā ir pilns: apliecinājums par kontu un apmaksu (līdz 50 000 €) ir iekļauts pieteikumā, un pēc ieraksta komercreģistrā konts tiek pārveidots par ikdienas norēķinu kontu — tas jāsaskaņo ar banku, iesniedzot reģistrācijas datus un pabeidzot līguma noformēšanu. Ja kārtība pārkāpta, riski ir konkrēti:

• Konts nav atvērts uz dibināmās sabiedrības vārda vai apmaksa nav veikta līdz iesniegšanai — pieteikums neatbilst 146. un 147. panta prasībām un reģistrācija nav iespējama.
• Kontā ieturētās komisijas padara summu mazāku par deklarēto pamatkapitālu — apliecinājums kļūst neprecīzs, un atbilstība jālabo pirms iesniegšanas.
• Konts ir vecāks par 12 mēnešiem — tiek zaudēta DAC 31. panta izņēmuma atbilstība ziņošanas jomā. Pēc reģistrācijas valdes pienākums ir ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc apmaksas termiņa beigām iesniegt komercreģistra iestādei aktuālo dalībnieku reģistru ar apmaksas stāvokli (Komerclikuma 71. pants).

Tiesiskais vērtējums

Izsludināšanas veidu izvēle nav brīva: pirmais kanāls vienmēr ir oficiālais izdevums, un 8. pants aktivizējas tikai ārkārtējā gadījumā. Judina pozīcija, ka neizsludinātu jaunu pienākumu nevar pieprasīt izpildīt, izriet no paša likuma loģikas — līdz izsludināšanai akta spēkā stāšanās termiņš nav sācis tecēt, jo 4. panta 3. daļā termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc izsludināšanas notikuma. Alternatīvās pieejas punkti:

• Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs izsludina likumu, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā PLAŠSAZIŅAS līdzeklī (8. panta 1. daļa).
• Ja sabiedriskais medijs arī nav pieejams, izsludinātājs izvēlas jebkuru citu elektronisku plašsaziņas līdzekli (8. panta 1. daļa).
• Šādi izsludinātais likums vēlāk nekavējoties jāpublicē oficiālajā izdevumā ar norādi par izsludināšanas veidu un laiku (8. panta 1. daļa).
• 8. panta 2. daļa attiecas arī uz Valsts prezidenta tiesību aktiem, Saeimas lēmumiem un Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktiem.
• Bibliotēkas un publiskie interneta pieejas punkti nodrošina bezmaksas piekļuvi oficiālajam izdevumam un sistematizētajiem aktiem (17. panta 3. daļa). Vājākā vieta ir tas, ka likums neparedz skaidru rīcību, kad izsludināšana notikusi, bet vietnes darbība atjaunota ar kavēšanos vairākas dienas, un jaunais regulējums vajadzīgs neatliekamai rīcībai. Soda jomā piemērošana ir viennozīmīga: neizsludinātu regulējumu par lielāku soda apmēru nevar piemērot par izdarītu darbību, sasaistoties ar 11. panta 4. daļas aizliegumu dot normatīvajam aktam atpakaļejošu spēku. [SEKAS]

Praktiski jau spēkā esošā regulējuma lietotājiem un piemērotājiem nekas nemainās — Pastars norādīja, ka neviens "nezina Krimināllikumu" tikai tāpēc, ka likumi.lv nav pieejams. Aktīvajiem tiesību subjektiem svarīgākās norises:

• Jauns akts ar noteiktu spēkā stāšanās datumu, kas jau iesniegts izsludināšanai, stāsies spēkā vēlāk — līdz izsludināšanai termiņš nestrādā.
• MK noteikumiem spēkā stāšanās datums nobīdīsies uz dienu pēc faktiskās publicēšanas vietnē (7. panta 1. daļa).
• Cilvēkam, kuram nelietojamības dēļ bija liegta iespēja iepazīties ar aktu, interpretāciju vērtēs par labu.
• Institūcijām ar neatliekamām pilnvarām jaunais regulējums paliek nepiemērojams līdz izsludināšanai.
• Privātā sektora uzņēmumiem piekļuves apturēšana nav tiesisks attaisnojums nepildīt jau izsludinātus pienākumus — nezināšanu par izsludināto aktu aizslēdz 2. panta 2. daļa. [CITĀTA]
• Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas (likuma 7. pants), tātad vietnes nelietojamība tieši pārcel spēkā stāšanās datumu.
• Ārkārtējos gadījumos likumu var izsludināt, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai citā pēc izsludinātāja izvēles, un šādi izsludinātu likumu nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā (8. pants).

Pēc avotā redzamās sankcijas daļas par darbībām, kas izraisījušas divu vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem un tiesību atņemšana uz nodarbošanos līdz desmit gadiem.

Sodu par vairākiem nodarījumiem tiesa nosaka atsevišķi un tos apkopo, kā noteic Krimināllikuma 50. pants.

Būtība

PMLP darbiniekam, kurš seifa atslēgas atstāja pieejamas mazgadīgiem bērniem, tiesa piespriede divu gadu brīvības atņemšanu un 220 stundas sabiedriskā darba — sods, kas ir zemāks par to, ko prokuratūra lūdza (trīs gadi un astoņi mēneši), un jāvērtē, vai tas paliks spēkā. Tiesiskais jautājums, kas šajā stāstā risinās, ir soda apmēra atbilstība Krimināllikuma 226. Otrs sastāvs — munīcijas glabāšana bez atļaujas — kvalificējams kā atsevišķs nodarījums, un sodu par vairākiem nodarījumiem tiesa nosaka atsevišķi un tos apkopo, kā noteic Krimināllikuma 50. pants. Tā kā divu bērnu nāve iestājās aiz neuzmanības, nodarījuma smaguma pakāpi nosaka Krimināllikuma 11. pants: neuzmanības nodarījums ar brīvības atņemšanas sankciju līdz astoņiem gadiem ietilpst mazāk smago noziegumu kategorijā.

Tiesiskais vērtējums

Apsūdzētā pienākums izrietēja no Ieroču aprites likuma un Ministru kabineta noteikumu normām: atļaujas īpašniekam jānodrošina, ka citas personas nevar piekļūt seifam ar ieroci un munīciju. Tiesas konstatējums — atslēgas atstātas dzīvoklī nenoskaidrotā vietā — nozīmē drošības prasību pārkāpumu, kas kļuva par tiešu abu bērnu nāves cēloni. Sodu veidus nosaka Krimināllikuma 36. pants: pamatsods šeit ir brīvības atņemšana, bet papildsodu sarakstā ietilpst mantas konfiskācija, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, naudas sods un tiesību ierobežošana. Tiesa izvēlējās kombināciju — divi gadi brīvības atņemšanas plus 220 stundas sabiedriskā darba —, kas sankcijas ietvaros ir lejup no prokuratūras prasītā, un to pamatojums būs redzams sprieduma motīvos, tostarp Krimināllikuma 49. panta pieejas par iespēju noteikt vieglāku soda veidu vai sodu zem minimālās robežas kontekstā. Procesuāli lietu izmeklēja Iekšējās drošības birojs, un daļa par nonāvēšanu izbeigta, jo abas mazgadīgās personas, kuras varēja saukt pie atbildības, ir mirušas — Kriminālprocesa likumā tas ir kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis, tāpēc tiesā stājās tikai ieroča glabāšanas pārkāpumu sastāvs. Avotos nav tiesu prakses ar konkrētām līdzīgām lietām, tāpēc soda mēra pamatojumu vērtēt var tikai pēc likuma sankciju robežām, nevis pēc precedentiem.

Sekas

Apsūdzētajam praktiskās sekas:

• divu gadu brīvības atņemšana kā pamatsods, ko izcieš saskaņā ar likumā noteikto kārtību;
• 220 stundas sabiedriskā darba kā papildsods;
• iespējamā papildsekа — tiesību atņemšana uz nodarbošanos vai amatu (sankcijā paredzēta līdz septiņiem vai desmit gadiem atkarībā no kvalifikācijas), ko tiesa varēja piemērot kā PMLP darbiniekam;
• ieroča un munīcijas glabāšanas atļauju turpmāk viņš saglabāt nevarēs, jo sodīta persona neatbilst atļaujas prasībām pēc Ieroču aprites likuma. Prokuratūrai jāizlemj, vai iesniegt apelācijas protestu: prokurore iepazīsies ar pilnajiem sprieduma motīviem un, ja uzskatīs, ka divu gadu sods nav samērīgs smagām sekām (divu bērnu nāve), lūgs piespriest bargāku sodu, atsaucoties uz sankcijas augšējo robežu līdz astoņiem gadiem. Spriedums stājas spēkā tikai pēc apelācijas instances lēmuma, tāpēc galīgais sods vēl var mainīties abos virzienos.