Juridiskā prizma — 2026-10-21

Precizējums. Raksta apgalvojums, ka "ieguldījumu konta princips tiek attiecināts arī uz kriptoaktīviem" un nodoklis jāmaksā tikai izņemot līdzekļus, pretrunā ar spēkā esošo likuma teksta iztirzājumu — VID metodiskais materiāls "Ienākums no ieguldījumu konta" skaidri norāda, ka kontam, kurā tiek veikti darījumi ar kriptoaktīviem, ieguldījumu konta statusu nevar piešķirt. Precīzāk būtu rakstīt, ka grozījumi izveido atsevišķu vienreizējo deklarēšanas mehānismu (10% no 2026. gada 31. decembra tirgus vērtības) ar dalību tikai ES licencētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, nevis paplašina klasisko ieguldījumu konta režīmu. Tāpat raksts nemin, ka mehānisms attiecas tikai uz MiCA regulējumam pakļautiem kriptoaktīviem un ka pašu kontrolētās kriptoadreses ir atsevišķa deklarēšanas kategorija.

Saskaņā ar pārejas noteikumu 204. punktu Ministru kabinetam līdz 2027. gada 30. septembrim jāiesniedz Saeimai ziņojums par regulējuma ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, piesaistīto finansējumu un darba vietām.

Nerezidentam ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšana Latvijā ir ar nodokli neapliekams no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim (pārejas noteikumu 203. punkts).

Būtība

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ iztirgo veco krīzi par kriptoaktīvu nodokļu saistībām: deklarētājs par vienreizējo mehānismu samaksā 10% no aktīvu tirgus vērtības, kas noteikta uz 2026. gada 31. decembri, un tiek uzskatīts par pilnībā izpildījis saistības par visu iepriekšējo periodu. Tas nozīmē, ka fiziskajām personām ar vēsturiskām kriptopeļņa saistībām vai neadekvāti deklarētu turējumu rodas izvēle starp vienreizējo 10% legalizāciju un ierasto 25% nodokli no kapitāla pieauguma. Pašam tirgus dalībniekam mainās ne tikai likme, bet arī nodokļa aprēķina brīdis. Tiesiskais jautājums ir likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ (turpmāk — IIN likums) normu — tostarp 11.9 panta par kapitāla pieaugumu un pārejas noteikumu 203. punkta — piemērošana darījumiem ar kriptoaktīviem, kas nodokļa vajadzībām kvalificējami saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114 (MiCA) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

Tiesiskais vērtējums

IIN likuma 11.9 panta 1.1 daļa un otrās daļas 8. punkts virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) nosaka par kapitāla aktīviem, tāpēc peļņa no to atsavināšanas ir ar nodokli apliekams ienākums no kapitāla pieauguma. Saskaņā ar 19. panta 3.2 un 5.3 daļu ienākums no kriptoaktīvu maiņas gūts tikai brīdī, kad iegūtie kriptoaktīvi atsavina pret naudu, precēm vai pakalpojumiem — to apstiprina arī VID 10. piemērs, kur maiņa kriptoaktīvs pret kriptoaktīvu paša par sevi nodokļa saistību nerada, bet atpakaļkonvertēšana eiro rada 150 eiro apliekamo ienākumu no 1000 eiro pārdošanas ar 850 eiro iegādes vērtību. Jaunais regulējums pievieno tam ieguldījuma konta režīmu: nodoklis jāmaksā tikai tad, kad izņemtā summa pārsniedz kontā ieguldīto, un tā piemērošanā iesaistās ES licencēti pakalpojumu sniedzēji, ko Latvijā kopš 2024. gada 30. decembra reģistrē un uzrauga Latvijas Banka. Atbalsta sistēma darbojas trīs līmeņos:

• vienreizējais deklarēšanas mehānisms — 10% no tirgus vērtības uz 2026. gada 31. decembri, atzīstot visas iepriekšējo periodu saistības izpildītas;
• 25% IIN no faktiskā kapitāla pieauguma kā alternatīva;
• nerezidentiem — ar nodokli neapliekams ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim (pārejas noteikumu 203. punkts). Pārejas noteikumu 204. punkts uzliek Ministru kabinetam pienākumu līdz 2027. gada 30. septembrim iesniegt Saeimai ziņojumu par šī regulējuma lietderīgumu. Par darījumiem ar kriptoaktīviem VID informāciju sniedz arī automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros, tāpēc neizdeklarēts turējums ārvalstu platformās ir identificējams arī bez paša personas iniciatīvas. Zaudējumus no darījumiem ar kriptoaktīviem nevar segt no ienākuma no citiem kapitāla aktīviem — tie tiek uzskatīti atsevišķi.

Sekas

Praktiskās sekas dalās pa personu lokām. Iedzīvotājiem ar nedeklarētu vēsturisko turējumu 10% likme no 2026. gada beigu vērtības var būt būtiski izdevīgāka nekā 25% no uzkrātā kapitāla pieauguma, turklāt tā atbrīvo no saistību aprēķināšanas par katru agrāko darījumu. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ar ES licenci rodas jauns pakalpojumu tirgus — ieguldījuma konta uzturēšana — un vienlaikus ziņošanas slodze, jo gan viņi, gan ziņojošie sniedzēji automātiskās apmaiņas režīmā nodod VID datus par klientu darījumiem. Nerezidentu investoriem līdz 2027. gada beigām gūtais ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas Latvijā neapliekams, kas kopā ar licencēšanas vidi veido pievilcības struktūru.

• Budžeta ieņēmumu apjoms būs atkarīgs no deklarēšanās aktivitātes, un MK ziņojums Saeimai līdz 2027. gada 30. septembrim būs pirmais formālais punkts, kurā regulējuma efektivitāti mērīs pēc ieņēmumiem, piesaistītā finansējuma un darba vietām.

Nereģistrēta autoratlīdzības saņēmēja gadījumā VSAA no 200 eiro VSAOI daļas aprēķina iemaksu objektu 643,71 eiro (200 x 100 : 31,07), un pabalstus rēķina tieši no šīs summas, nevis no pilnajiem 1000 eiro honorāra.

Pašnodarbinātais, kura mēneša ienākumi nesasniedz 780 eiro minimālo algu, likuma 14.1 panta 1. daļas dēļ reizi ceturksnī veic tikai 10% iemaksas pensiju apdrošināšanai un pārējos apdrošināšanas veidos nav pakļauts.

Būtība

Šī stāsta centrā nav nodokļu optimizācija, bet atšķirība starp to, cik personas sociāli apdrošina, un to, cik tā uzskata, ka apdrošina — jo pabalstu un pensijas apmērs VSAA tiek aprēķināts tikai no reģistrētā obligātā iemaksu objekta. Autoratlīdzības saņēmējam, kurš nereģistrē saimniecisko darbību, no 1000 eiro honorāra izmaksātājs ietur 250 eiro IIN, no kuriem VSAOI daļa ir 200 eiro, un VSAA iemaksu objektu aprēķina atpakaļceļā — 643,71 eiro (200 x 100 : 31,07), nevis no pilnajiem 1000 eiro. Tiesisko jautājumu — kāds ir obligātās apdrošināšanas loks un iemaksu objekts katrā statusā — risina likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6., 13., 14. un 14.1 pants, 17. pants un 18. pants, kā arī MK 21.07.2009. noteikumi Nr. 790 un MK 21.12.2021. noteikumi Nr. 879 par iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņošanu. Praktiskā atziņa: statusa izvēle (vispārējais režīms, mikrouzņēmumu nodoklis, nereģistrēta saimnieciskā darbība) tieši nosaka gan apdrošināšanas veidu skaitu, gan iemaksu bāzi, no kuras rēķinās slimības, maternitātes pabalsti un pensijas kapitāls.

Tiesiskais vērtējums

Darba ņēmējam obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi (likuma 14. panta 1. daļa), kopējā likme ir 34,09%, un lielāko daļu samaksā darba devējs no saviem līdzekļiem — 17. panta 3. daļa nosaka, ka darba devējs iemaksas veic pilnā apmērā no saviem līdzekļiem, bet Satversmes tiesas prakse (lieta par likuma Pārejas noteikumu 1. punkta atbilstību Satversmes 1. un 109. pantam un Starptautiskā pakta 9. pantam) ir konstatējusi, ka darba ņēmējs nevar ne atteikties no ieturējumiem, ne veikt iemaksas pats, nedz arī kontrolēt darba devēju — tas ir publisko tiesību attiecību jautājums, ko valsts nodrošina pati. Pašnodarbinātajam iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības (14. panta 2. daļa), un 14.1 pants nosaka: ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu (780 eiro), reizi ceturksnī jāmaksā 10% tikai pensiju apdrošināšanai; ja sasniedz — 31,07% no objekta, kas nav mazāks par minimālo algu, plus 10% no starpības. Salīdzinājums pa statusiem:

Sekas

Praktiskās sekas izvēlētajam statusam:

• Nereģistrējot saimniecisko darbību, autoratlīdzības saņēmējs nevar ietekmēt iemaksu apmēru — objektu VSAA aprēķina automātiski no izmaksātāja ieturētā nodokļa, un pensijas kapitālam no 643,71 eiro objekta novirza 20% (128,74 eiro 1. līmenim vai 96,55 + 32,19 eiro pa 1. un 2. līmenim).
• Pašnodarbinātais ar ienākumiem zem 780 eiro mēnesī saglabā tikai pensiju apdrošināšanu ar 10% likmi, tāpēc slimības vai maternitātes pabalsta tiesības šajā periodā var neveidoties.
• MU maksātājam, kas nodarbina darba ņēmējus un nav veicis iemaksas pilnā apmērā, VID vienotajā nodokļu kontā saņemtos maksājumus attiecina prioritāti noteiktā secībā — vispirms sezonas laukstrādnieku ziņojumam, tad MU deklarācijai, tad darba devēja un pašnodarbinātā ziņojumam (MK noteikumu Nr. 879 7. punkts).
• Personai, kura sasniegusi vecuma pensijas saņemšanas vecumu un par kuru darba devējs iemaksas nav veicis, 17. panta 2.1 daļa ļauj pašai veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai MK noteiktā kārtībā. VSAA pēc izmaksātāja veiktajām iemaksām reģistrē autoratlīdzības saņēmēja iemaksu objektu SAIS, un konkrēto aprēķinu (objekta apmērs un pensijas kapitāls) var pārbaudīt VSAA reģistrā; ja likumā 06.05.2026. stājas grozījumi, attiecīgās likmes un objekta noteikšanas kārtība jāpārrauga pēc grozījumu teksta.

Vai Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 4. panta pirmais daļa aizliegst komerckoncerta rīkošanu 4. jūlijā — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā —, un vai tas attiecas arī uz privāti organizētu, komerciālu pasākumu, ne tikai valsts un pašvaldību iestāžu rīkotiem pasākumiem.

Tiesiskais pamats: Balstos uz vispārīgiem tiesību principiem, jo tiešu normu izrakstu datubāzē nav. Pēc Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņa Vilemsona skaidrojuma, likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus noteiktajās piemiņas dienās nerīko un pašvaldība neizsniedz atļaujas šādu pasākumu rīkošanai. Minētās piemiņas dienas ir 25. marts, 8. maijs, 14. jūnijs un 4. jūlijs, un "Nickelback" koncerts "Xiaomi Arēnā" plānots tieši 2027. gada 4. jūlijā. Būtiskais interpretācijas jautājums ir normā ietvertā aizlieguma apjoms: teksts, kā tas citēts, skaidri aizliedz iestāžu rīkotus pasākumus un atļauju neizsniegšanu, taču no tā ne vienmēr tieši izriet, ka privāts komercpasākums ar pašvaldības atļauju ir aizliegts pavisam. Praksē šī norma parasti tiek lasīta kopā ar atļauju režīmu — ja pašvaldība atļauju neizsniedz, pasākums bez atļaujas notikt nevar, tātad aizliegums privātiem pasākumiem tiek panākts netieši, caur atļauju režīmu, nevis tiešu darbības aizliegumu.

Praktiskā nozīme: Koncerta organizatoram riska punkts nav datums pats par sevi, bet atļauja: bez Rīgas pašvaldības atļaujas pasākums "Xiaomi Arēnā" juridiski nevar notikt, un 4. jūlijā šī atļauja likumā noteiktajā kārtībā netiek izsniegta. Organizatoram jāvērtē līgumisko saistību risks — biļešu pārdošana un mākslinieka gaida līgums ir noslēgti vai tiks noslēgti, lai gan pasākuma atļaušana ir nenoteikta, tāpēc līgumos jāiekļauj atteikuma vai datuma pārcelšanas klauzulas, kas saistītas ar atļaujas neiegūšanu. Biļešu pircējiem rodas patērētāju aizsardzības aspekts: ja pasākums tiks atcelts, piemērojami atteikuma un naudas atgriešanas noteikumi. Praktiski spēcīgākā pozīcija ir pašvaldībai — likuma 4. panta pirmās daļas formulējums dod tai tiesisko pamatu atļauju neizsniegšanai bez brīvas rīcības, un organizators to grūti pārsūdzēs kā patvaļu. Uzraudzības punkts: jāseko, vai organizators pārceļ koncertu uz citu datumu vai iesniedz atļaujas pieprasījumu, kura izskats atklās, kā pašvaldība un, ja nepieciešams, tiesa interpretē 4. panta pirmās daļas attieksmi uz komerciāliem privātiem pasākumiem.

Valsts civildienesta likuma 20. panta 2. daļa paredz, ka Valsts kancelejas direktora amata aprakstā pienākumus nosaka Ministru prezidents.

Ja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. panta 4. daļā noteikts, ka direktora rīkojums pretrunā ar ministra rīkojumu, spēkā ir ministra rīkojums, kancelejas direktora koordinēšanas tiesības ministrijās ir ierobežotas.

Būtība

Kaspars Gorkšs, apstiprināts Valsts kancelejas direktora amatā un darbu sākot 2026. gada 16. novembrī, nonāks augstākā līmeņa valsts civildienesta amatpersonas statusā, kurš vada valdības centru un atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Lasītājam būtiskā atziņa: neskatoties uz publiskajā telpā diskutēto pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, civildienesta tiesiskais režīms Gorkšam piemēros tādas pašas prasības un atbildības instrumentus kā jebkuram ierēdnim — pieredze nav likumā noteikts atlases kritērijs, bet amata pienākumu apjoms un atbrīvošanas kārtība ir stingri regulēta. Konkrētais tiesību jautājums, kas šajā stāstā rodas, ir kārtība, kādā Valsts kancelejas direktors tiek iecelts, kā viņa pienākumi tiek noteikti un kā viņš var tikt atbrīvots no amata — to risina Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants un Valsts civildienesta likuma noteikumi par iecelšanu, amata aprakstu un atbrīvošanu no amata.

Tiesiskais vērtējums

Situāciju regulējošo normu piemērojums Gorkša gadījumā izskatās šādi:

• Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants nosaka, ka Valsts kanceleja atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un ka tās administratīvais vadītājs ir Valsts kancelejas direktors.
• Valsts civildienesta likuma 20. panta 2. daļa paredz, ka Valsts kancelejas direktora amata aprakstā pienākumus nosaka Ministru prezidents — tas ir, Gorkša konkrētā darba apjoma un atbildības robežas veidos Kulbergs, nevis pats direktors.
• Valsts civildienesta likuma 20. panta 3. daļa prasa, lai ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka ir iepazinies ar to — tas Gorkšam būs jāizdara, uzsākot darbu 16. novembrī.
• Valsts civildienesta likuma 43. pants (avotā [14]) nosaka, ka lēmumu par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu no amata pieņem Ministru prezidents, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu — tas ir, atbrīvošanas mehānisms ir centralizēts premjera rokās.
• Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. panta 4. daļa dod direktoram tiesības dot rīkojumu valsts sekretāram, taču ar būtisku ierobežojumu: ja direktora rīkojums pretrunā ar ministra rīkojumu, spēkā ir ministra rīkojums. Tas praktiski nozīmē, ka Gorkša deklarētā ambīcija koordinēt darbu ministrijās saskarsies ar likumā ierakstītu hierarhijas ierobežojumu — ministri savās kompetencēs paliek primārie.
• Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. panta 5. daļa uzskaita kancelejas funkcijas: Ministru kabineta darba organizatorisku nodrošināšanu, dalību politikas plānošanā, lēmumu izpildes koordinēšanu un pārraudzību Ministru prezidenta uzdevumā, informēšanu par Ministru kabineta darbu un Ministru kabineta budžeta līdzekļu pārvaldību — uz šīm funkcijām balstīsies gan datos balstītās politikas, gan izpildes uzraudzības solījumi.
• Avotā [3] redzamā Valsts civildienesta likuma norma par iecelšanu paredz, ka pretendentu vērtēšanas komisija iesaka kandidātu Ministru prezidentam tieši iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā, un attiecīgā amatpersona izvērtē komisijas ieteikumu, pieņemot lēmumu par iecelšanu.
• Salīdzinājumam — citām augstākā līmeņa amatām (Datu valsts inspekcijas direktors, KNAB priekšnieks, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks) Ministru kabinets vai Saeima ir izdevuši īpašus atlases noteikumus ar trīs kārtu konkursiem, neatkarīgiem personāla atlases ekspertiem; Valsts kancelejas direktora atlasei tāds īpašs noteikumu pakete avotos nav redzama, tāpēc piemērojas vispārējā civildienesta kārtība.

Sekas

Praktiskās norises, kuras no šiem avotiem izriet:

• Līdz 2026. gada 16. novembrim Gorkšam jāizbeidz spēkā esošās darba tiesiskās attiecības LDDK un Jūrmalas Futbola skolā.
• Pēc stāšanās amatā Ministru prezidentam būs jānosaka Gorkša amata apraksts Valsts civildienesta likuma 20. panta 2. daļas kārtībā, un Gorkšam tas jāparaksta — bez parakstīta apraksta pienākumu apjoms formāli nav noteikts.
• Gorkša deklarētās pārmaiņas (funkciju dublēšanās novēršana, IKT sakārtošana, kapitālsabiedrību pārraudzība) būs atkarīgas no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. panta 4. daļā ierakstītā līdzsvara: kancelejas direktora rīkojumi ministriju iekšienē atkāpjas ministra rīkojumu priekšā, tāpēc koordinācija notiks caur Ministru prezidenta uzdevumiem, nevis tiešu pakļautību.
• Premjera minētais "pārbaudes laiks" tiesiski atbilst atbrīvošanas no amata mehānismam: Ministru prezidents var pieņemt atbrīvošanas lēmumu, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, tātad politiskā atbildība šajā amatā ir tieša un bez īpašām aizsardzības procedūrām, kādas piemērojas, piemēram, Datu valsts inspekcijas direktoram.
• Uzraudzības punkts: jāgaida Ministru prezidenta apstiprinātais Valsts kancelejas direktora amata apraksts un tā publicēšana, kā arī Gorkša pirmās darbības kancelejas vadībā pēc 2026. gada 16. novembra.

Valsts civildienesta likuma 11. pants nosaka, ka Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents, un iecelšana notiek pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Savstarpējas vienošanās ceļā civildienesta attiecības ar Valsts kancelejas direktoru var izbeigt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas.

Būtība

Kaspars Gorkšs kļūst par Valsts kancelejas direktoru, un viņu sagaida stingri regulēts piecu gadu termiņš ar iespējamu pārbaudes laiku un pirms termiņa izbeigšanās iepriekš lemtu atcelšanu. 20. oktobrī valdība apstiprināja LDDK ģenerāldirektoru par augstākā līmeņa valsts civildienesta amatpersonu, un darbu viņš varēs sākt 16. novembrī. Viņa tiesiskais stāvoklis būs atkarīgs no Valsts civildienesta likuma — civildienesta attiecībām ar savu īpašo iecelšanas, atcelšanas un izbeigšanas režīmu. Valsts civildienesta likuma 11. pants un 41. pants, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants nosaka, ka Valsts kanceleja atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un ka tās administratīvais vadītājs ir Valsts kancelejas direktors.

Tiesiskais vērtējums

Valsts civildienesta likuma 11. panta trešā daļa nosaka, ka Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Ceturtā daļa pieprasa, lai iecelšana šajā amatā notiktu pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Uzņemšanas procedūru veidoja pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kas saskaņā ar likuma 11. panta trešās daļas un 3. panta normām izvēlas pretendentus un iesaka tos Ministru prezidentam; Ministru prezidents izvērtē komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par iecelšanu.

• Iecelšana notiek uz pieciem gadiem ar rīkojumu; vienā termiņā var noteikt arī pārbaudes laiku, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.
• Ieceļot amatā, amatpersonai sniedzama informācija par tiesībām, atlīdzības nosacījumiem un civildienesta attiecību izbeigšanas kārtību (11. panta otrā daļa).
• Amata pienākumus amata aprakstā Valsts kancelejas direktoram nosaka Ministru prezidents, un ierēdnim apraksts jāparaksta (20. pants).
• Obligātās prasības pretendentam — Latvijas pilsonība, latviešu valodas pārvaldīšana, augstākā izglītība, nepienākšana pensijas vecumam un nesodāmība par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem (7. pants). Saskaņā ar 41. pantu Valsts kancelejas direktors tiek atbrīvots no amata ar Ministru prezidenta lēmumu, tostarp sakarā ar termiņa izbeigšanos vai neatbilstību amatam. Lēmumu par atbrīvošanu Ministru prezidents pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Sešus mēnešus pirms piecu gadu termiņa beigām Ministru prezidents lemj par pagarināšanu vai atbrīvošanu, un viena persona amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Sekas

Praktiski tuvākās norises Gorkšam un Valsts kancelejai:

• Nākamais dokuments ir Ministru prezidenta rīkojums par iecelšanu uz pieciem gadiem, kurā var tikt noteikts arī pārbaudes laiks līdz sešiem mēnešiem.
• Līdz ar iecelšanu jāsagatavo amata apraksts, kuru apstiprina Ministru prezidents, un jāveic informēšana par dienesta nosacījumiem.
• Iecelšanas lēmums jāpublicē Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā piecu dienu laikā.
• Ja pārbaudes laiks tiek noteikts, par apstiprināšanu amatā lemj Ministru kabinets.
• Gorkša līdzšinējās darba attiecības ar LDDK ir privāto attiecību jautājums, kas no civildienesta iecelšanas procedūras neatkarīgs, taču darba uzsākšanai 16. novembrī tām jābūt izbeigtām.