Maksai jābūt aprēķinātai atbilstīgi tīkla pārskatā norādītajai informācijai, un veicējam jāspēj to pamatot pārvadātājam (12. panta 1. daļa).
Regulējums par paātrinātu maksas pārskatīšanu ir spēkā tikai līdz 2026. gada 31. decembrim, tāpēc jauno likmi var piemērot tieši šo divu mēnešu logā.
No 2026. gada 13. oktobra līdz gada beigām Krievijas graudu tranzīta pārvadātājiem Latvijā jāmaksā vidēji par 25% augstāka dzelzceļa infrastruktūras maksa — likumīgi, nevis kā sankcija. Lēmumu pieņēma "LatRailNet" kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, balstoties uz Dzelzceļa likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto maksas aprēķināšanas shēmas izstrādes un apstiprināšanas kompetenci. Juridiskais jautājums, uz kuru šis lēmums balstās un ap ko turpināsies strīds: cik tālu drīkst iet, diferencējot maksu pēc kravas kategorijas un nosūtīšanas stacijas valsts, nepārsniedzot maksas samērīgumu ar izmaksām un nediskriminācijas principu. Normatīvais ietvars ir Dzelzceļa likuma 11. pants (maksas principi, līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas līdzvērtīgiem pakalpojumiem līdzīgās tirgus daļās), 12. pants (maksas aprēķins un iekasēšana, pienākums pamatot pārvadātājam aprēķinu atbilstību tīkla pārskatam) un Saeimas 2026. gada 17. septembrī steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi, kas ļauj paātrināti pārskatīt maksu labības tranzīta kravām ar nosūtīšanas staciju Krievijā un ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
"LatRailNet" pienākumi un procedūra:
panta 1. daļa); "LatRailNet" aprēķinā izmantoja attiecīgo pārvadājumu infrastruktūras izmaksas un piesaistīja neatkarīgus ekspertus.
Praktiskās sekas:
Reģistra noteikumu 19.7. punkts drošības līdzekli — noteiktas nodarbošanās aizliegumu — padara par pamatu ierakstam reģistrā, kas aizliegumu attiecina uz visu tā spēkā esamības laiku, tāpēc Viškers nevar likumīgi ieņemt neirologa amatu jau tagad.
Tiesu medicīnas eksperta kompetences noteikumu 300.1. punkts tieši paredz ekspertīzes par miesas bojājumu raksturu, izcelsmes laiku un mehānismu, kā arī pazīmju, kas norāda par dzimumnozieguma izdarīšanu, noteikšanu.
Neirologam Leonīdam Viškeram prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par seksuāla rakstura darbībām pret deviņām pacientēm, izmantojot hipnozi, un viņu gaida tiesa, bet līdz spriedumam — profesionālās darbības ierobežojumi. Ziņas būtība ir procesuāls pavērsiens: lieta vēl atrodas prokuratūras lietvedībā un nav nodota tiesai, tāpēc apsūdzētais vēl nav notiesāts un sods nav noteikts. Tiesiskais stāvoklis, kas šajā stāstā gaida gan apsūdzēto, gan cietušās, gan pacientu tirgu, veidojas no diviem paralēliem mehānismiem — kriminālvajāšanas un ārstniecības personu reģistra tiesību ierobežojumiem. Tiešais tiesību jautājums ir divējāds: pirmkārt, par kādu nozieguma sastāvu un kādu sodu tiks vērtēta ārsta rīcība, un, otrkārt, cik ilgi un uz kāda pamata viņa tiesības strādāt par neirologu būs ierobežotas. Sodu avoti pamato ar Krimināllikumu, kurā par šāda veida noziegumu ziņa norāda brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem; avotos redzamā daļa ietver arī 137. pantu (neatļauta ārstniecība) un 138. pantu (ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana), kas attiecas uz ārsta profesionālā pienākuma pildīšanas kvalitāti, ja izraisīts smags vai vidēja smaguma miesas bojājums. Profesionālās darbības ierobežojumu pamats ir Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi, kuru 19.6. un 19.7. punkts (un analogi 32.5.–32.7. un 42.5.–42.7. punkti) nosaka, ka tiesību ierobežošana reģistrā tiek fiksēta, ja persona saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu ir atņemtas tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā, vai ja piemērots drošības līdzeklis — noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Apsūdzības uzrādīšana nozīmē, ka prokurors ir atzinis pierādījumu kopumu par pietiekamu kriminālvajāšanas uzsākšanai; nākamais posms ir lietas nodošana tiesai, kur tiesa lems par vainu un sodu. Drošības līdzekļi — aizliegums tuvoties konkrētām personām un aizliegums ieņemt noteiktu amatu — jau piemēroti 2025. gada septembrī, un reģistra noteikumu 19.7. punkts šādu procesa virzītāja lēmumu padara par pamatu ierakstam reģistrā, kas aizliegumu attiecina uz visu tā spēkā esamības laiku. Tas praktiski nozīmē, ka Viškers nevar likumīgi ieņemt neirologa amatu jau tagad. Reģistra noteikumu 19.6. un 32.5./42.5. punkti paredz arī otru, smagāku ieraksta pamatu — tiesas nolēmumu par tiesību atņemšanu nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā. Šāds nolēmums kā papildsods ir iespējams tikai pēc notiesājoša sprieduma. Līdz ar to Viškera profesionālās darbības likumsakarība šobrīd balstās uz drošības līdzekļa, bet pēc tiesas — uz tiesas nolēmuma. Cietušo pozīciju avoti raksturo caur procesu: deviņas sievietes atzītas par cietušajām, to iesniegumi apvienoti vienā izmeklēšanā, un ekspertīzes izmantoja, lai pārvarētu laika faktoru — noziegumi izdarīti 2020.–2024. gadā. Procesuāli būtiska ir arī sākotnējā atteikuma uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēšana: prokuratūra policijas lēmumu atcēla, un tikai pēc tam 2025. gada 22. janvārī process tika uzsākts. Sertifikācijas jomā LĀB Sertifikācijas padome 2025. gada oktobrī apturēja Viškera sertifikāta darbību neirologa specialitātē. Avotos nav tiesu prakses par līdzīgiem gadījumiem, tāpēc tiesas pieejas prognozi sniegt nevar.
Tuvākā praktiskā perspektīva ir lietas nodošana tiesai un tiesas sēdes, kurās tiks izskatīti visi deviņu epizožu pierādījumi. Ja tiesa Viškeru notiesās, iespējamās sekas ir:
Pacientēm un sabiedrībai tas nozīmē, ka ārsts nevar likumīgi pieņemt pacientus jau izmeklēšanas stadijā, bet galīgais atbildes jautājums — vaina un sods — paliks atkarīgs no tiesas. Cietušajām praktiski svarīgi ir tas, ka apvienotā krimināllieta nozīmē vienu procesu pret vienu apsūdzēto, kurā visas epizodes tiek izskatītas kopā.
Papildsods — aizliegums nodarboties ar komercdarbību uz pieciem gadiem — ietilpst Krimināllikuma 320. panta otrās daļas apmērā "uz laiku līdz pieciem gadiem", ko tiesa piemērojusi maksimāli.
Uzņēmumam 30 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās būs jāsamaksā 124 000 eiro naudas sods, un arestētais nekustamais īpašums paliks piedziņas nodrošinājumā līdz samaksai.
Igoru Trubko gaida tas, kas jau pieņemts pirmās instances tiesā — reāls cietumsods četri gadi un seši mēneši, piecu gadu aizliegums nodarboties ar komercdarbību un juridiskajai personai "Rīgas namu apsaimniekotājs" uzlikts 200 minimālo algu (124 000 eiro) naudas sods —, un apelācijas instances lēmums negrozīt spriedumu šo iznākumu praktiski nostiprina. Tiesiskais jautājums, kas šajā stāstā jārisina, ir kukuļa piedāvāšanas kvalifikācija un sodu samērs — to nosaka Krimināllikuma 323. pants (kukuļdošana), savukārt sekas juridiskajai personai un arests uz nodrošinājumu kārtojas pēc Krimināllikuma 70.5 un 70.6 pantiem un Kriminālprocesa likuma noteikumiem par arestu un nolēmumu izpildi. Lielā apmērā izdarītām darbībām līdzās pastāv arī smagāka kvalifikācija — Krimināllikuma 320. panta trešā daļa paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, tāpēc cietumsods četrus gadus un sešus mēnešus atrodas pieņemamā apmērā. Tirgus un koncesijas konkursa dalībnieku skatījumā būtiski, ka KNAB pierādījumu kopsavilkumā kukulis piedāvāts tieši par labvēlīgiem koncesijas konkursa nolikuma nosacījumiem, kas nozīmē, ka publiskā pasūtītāja lēmumu pieņemšanas procesa integritāte tika tiesiski aizskarta.
Trubko kā privātpersona, kas piedāvāja kukuli valsts amatpersonai (toreizējā Rīgas domes frakcijas vadītāja), atbild pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas — sods līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Praktiski tas nozīmē, ka, ja nākamo instanču tiesas spriedumu negrozīs, Trubko dosies izcipt reālu cietumsodu, un piecus gadus nevarēs veikt komercdarbību — tostarp pildīt valdes vai padomes locekļa funkcijas "Rīgas namu apsaimniekotājā", kur viņš šobrīd ir padomes priekšsēdētājs un pastarpināts līdzīpašnieks. Kossovičam kā personai, kas informēja KNAB par kukuļa piedāvājumu, ziņa ir tikai konteksts — viņa procesuālais stāvoklis šajā avotu kopā nav izvērtēts.
Ja Apvienotā saraksta 41 deputātu mazākumvaldība tiks virzīta apstiprināšanai, tās tiesiskais liktenis izšķirsies vienā brīdī — Saeimas balsojumā par uzticības izteikšanu visiem ministriem kopumā. Ziņas fakts, ka eksperti šo scenāriju uzskata par vadošo, nozīmē, ka valdības veidošana notiks bez koalīcijas vairākuma, paļaujoties uz atsevišķām vienošanām ar citām frakcijām. Tiešais tiesību jautājums ir, kādā kārtībā sastāda un apstiprina Ministru kabinetu, ja tā veidotājam nav Saeimas vairākuma, un kādas sekas iestājas, ja uzticība netiek izteikta vai vēlāk zūd. Šos jautājumus risina Ministru kabineta iekārtas likums, galvenokārt tā 14., 15., 17. un 18. pants, kā arī Satversmes noteikumi par Ministru kabineta kompetenci, uz kuriem atsaucas likuma 3. pants. Būtiskais: likums neprasa, lai valdības veidotājam būtu vairākums — tas prasa tikai pozitīvu balsojuma rezultātu apstiprināšanas brīdī. Mazākumvaldības modelis tātad ir tiesiski iespējams, taču tā stabilitāte ir politisks, nevis normatīvs jautājums.
Ministru prezidenta amata kandidāts — šajā scenārijā Andrs Kulbergs — saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmo daļu iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam Deklarāciju, kuru parakstījuši viņš un aicinātie ministri, kā arī Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu.
Ziņā minētās atsevišķās vienošanās par budžetu un reformām likumā nav reglamentētas — tās ir politiskas, nevis normatīvas saistības, un to tiesisko spēku nodrošina tikai balsojumu rezultāti Saeimā. Liepiņas atzinums par KNAB vadītāja izvēles nozīmi korelē ar likuma 33. panta otro daļu, kas politiskiem lēmumiem pieskaita arī konsultatīvo amatpersonu iecelšanu — šie lēmumi paliek izpildvaras ziņā neatkarīgi no valdības vairākuma statusa.
Ja Saeima apstiprinās Kulberga kabinetu, valdība darbosies ar likumā noteikto pilno kompetenci — mazākuma statuss pats par sevi neierobežo ne noteikumu izdošanu pilnvarojuma ietvaros, ne politisko lēmumu pieņemšanu (33. pants).
Grāmatvedības likuma 38. panta pirmā daļa nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta tikai ar spēkā esošu licenci, ko izsniedz Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem; valsts nodeva ir 100 eiro.
Grāmatvedības likuma 37. pants pēc anulētās licences dod gada aizliegumu strādāt profesijā, ieņemt vadošus amatus vai būt patiesais labuma guvējs ārpakalpojuma grāmatvedim.
Ārpakalpojuma grāmatvedis Latvijā strādā ar ļoti plašu klientu finanšu informāciju, un likumdevējs šo profesiju ir pakļāvis gan licencēšanai, gan pastiprinātai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) uzraudzībai. Ziņas praktiskais konteksts: FID Nacionālajā risku novērtējumā nozares risks novērtēts kā vidēji augsts, VID uzraudzībā 2025. gada beigās bija 4450 sniedzēju, un 37% aptaujāto norādīja gada apgrozījumu līdz 10 000 eiro. Tiešais tiesiskais jautājums, ko šis stāsts atklāj, ir: kas notiek ar grāmatvedi, kurš neizpilda licencēšanas un AML prasības, un kādi pienākumi attiecas uz licencētu sniedzēju ikdienā. Risinājums balstās Grāmatvedības likuma 36. panta trešajā daļā, 37. pantā un 38. pantā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). Tās personas, kuras pakalpojumus sniedz neoficiāli bez licences, riskē ar darbības aizliegumu, savukārt licencētie — ar licences apturēšanu vai anulēšanu, ja pārkāpj AML noteikumus.
Licencēšanas režīms ir izteikts imperatīvi: Grāmatvedības likuma 38. panta pirmā daļa nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta tikai ar spēkā esošu licenci, ko izsniedz Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem; valsts nodeva ir 100 eiro, un, ja neatbilstība prasībām netiek novērsta, nodeva netiek atmaksāta. Licencei jāatbilst izglītības un pieredzes prasībām — vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai bakalaura grāds grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un vismaz trīs gadu pieredze, un šīs prasības attiecas arī uz komersanta atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi (36. panta otrās daļas nosacījumi). Uzraudzības un licences apturēšanas, anulēšanas kompetence pieder VID (38. panta otrā daļa; VID informāciju sistēmu noteikumu 3.7.7. punkts, kas ietver arī publiskā reģistra uzturēšanu). Licencētajam grāmatvedim jāizveido AML iekšējās kontroles sistēma, jāveic klientu izpēte ar patiesā labuma guvēja identifikāciju un darījumu uzraudzība, kā arī jānodrošina profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. AML sistēmai jāietver arī personāla apmācības: MK noteikumu par NILLTPFN risku pārvaldības personālresursiem 16. pants pieprasa ārējās apmācības par normatīvajiem aktiem, tendencēm un biežāk konstatētajām nepilnībām, bet 24. pants — ārpuskārtas apmācības par būtiskām regulējuma izmaiņām. Konfidencialitātes režīmam ir izņēmums: NILLTPFN likuma panta 8. daļā noteikts, ka ziņošanas pienākums FID neattiecas uz ārpakalpojuma grāmatvežiem, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā — tas ir profesionālās privilēģijas diapazons, ārpus kura ziņošanas pienākums darbojas. Licence var tikt anulēta, ja konstatētas neatbilstības vai nepatiesu ziņu sniegšana par prasību izpildi, sistemātiska nesadarbošanās ar VID, atbildīgā grāmatveža iekļaušana riska personu sarakstā, riska adrese vai atkārtoti neziņoti aizdomīgi darījumi (Grāmatvedības likuma anulēšanas pamatu uzskaitījums). Papildu reputācijas un aizliegumu mehānisms: 37. pants aizliegs būt par ārpakalpojuma grāmatvedi personai, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai tai, kuras licence pēdējā gada laikā anulēta par NILLTPFN vai sankciju likuma pārkāpumiem; šāda persona nedrīkst ieņemt arī vadošus amatus vai būt patiesais labuma guvējs ārpakalpojuma grāmatvedim. Vidēja riska profilam atbilst arī pastiprinātā izpēte: NILLTPFN likums ļauj piemērot padziļinātās izpētes papildprasības un pastiprinātas uzraudzības mehānismu klientiem no augsta riska trešajām valstīm ar pienākumu sistemātiski ziņot par šādu klientu darījumiem.
Praktiskās sekas dalās pēc pušu statusa: