Ja izvēlēts piekrišanas pamats, bērnam, kurš jaunāks par 13 gadiem, piekrišanu dod vecāks vai likumiskais aizbildnis — Fizisko personu datu apstrādes likuma 33. pants Latvijā nosaka 13 gadu vecuma robežu, izmantojot VDAR 8. panta 1. punktā atļauto novirzi no 16 gadu noklusējuma.
Ja iestāde publicē identificējamu bērna fotogrāfiju bez neviena tiesiskā pamata, DVI var piemērot VDAR 58. panta korektīvos pasākumus, tostarp rīkojumu dzēst fotogrāfiju vai ierobežot apstrādi.
Izglītības iestāde, kas publicē identificējamu bērna fotogrāfiju savā tīmekļvietnē vai sociālajos tīklos, rīkojas kā personas datu pārzinis, un šai apstrādei jābūt likumīgi pamatotai. Ziņas būtība ir DVI skaidrojums: identificējams bērna attēls ir personas dati, bet neidentificējams attēls (no mugurpuses, no attāluma, kopskatā) Datu regulu vispār neietekmē. Konkrētais tiesiskais jautājums ir divējāds — vai notiek personas datu apstrāde, un, ja notiek, kurš no VDAR 6. panta 1. punkta tiesiskajiem pamatiem to sedz. Piekrišana saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir tikai viens no iespējamiem pamatiem; iestāde var izvēlēties arī sabiedrības intereses vai leģitīmās intereses. Materiālā darbības joma noteikta VDAR 2. pantā — apstrāde ar automatizētiem līdzekļiem, tātad tīmekļvietnē publicētas fotogrāfijas regulu skar.
Iestādes pienākumi ir secīgi un obligāti:
panta 1. Piekrišanai jābūt brīvai, konkrētai, apzinātai un nepārprotamai; rakstiska forma nav obligāta, bet iestādei jāspēj pierādīt, ka piekrišana saņemta un uz kādu apstrādi tā attiecas. Vecāks piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā. Ja bērns pats ir sasniedzis 13 gadu vecumu un runa ir par informācijas sabiedrības pakalpojumu tiešu sniegšanu, piekrišana ir likumīgs pamats jau bez vecāku apstiprinājuma. DVI kompetence izriet no VDAR 57. panta, un tās korektīvās pilnvaras noteic VDAR 58. pants — no brīdinājuma un rājiena līdz rīkojumam dzēšanai vai apstrādes ierobežojumam.
Vecākam, kurš atrod publicētu fotogrāfiju bez savas piekrišanas, tas pats par sevi vēl nav pierādīts pārkāpums — iestāde var būt pamatojusi apstrādi ar citu pamatu, tāpēc pirmais solis ir jautājums iestādei par mērķi un tiesisko pamatu. Vecāks var iebilst pret turpmāku publicēšanu vai lūgt dzēst jau publicēto; iestādei šāds pieprasījums jāizvērtē atbilstoši izmantotajam pamatam. Praktiski svarīgi iestādēm: piekrišanas iegūšanas veids jāizvēlas tāds, ko vēlāk var pierādīt, un informēšanas pienākums pret vecākiem pastāv jebkurā gadījumā. Turpmākais solis, ko no avotiem var prognozēt, ir vecāku iesniegumu vai sūdzību pie DVI, kuras inspekcija izskata saskaņā ar VDAR 57. panta f) punktu.
Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31.–34. punktā iestrādātais nacionālais aizliegums paplašināt no Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktu importa aizliegumu no lauksaimniecības precēm un lopbarības arī uz pārtikas produktiem, un kāda būs šī aizlieguma piemērošanas kārtība situācijās, kad preces ieved caur trešajām valstīm? [TEISINIS_PAGRUNDAS]: Tā kā tieša normu izraksta datubāzē nav, balstos uz ziņā sniegto regulējuma aprakstu kā avotu. Ziņa norāda, ka aizliegums iekļauts Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punktā un ir spēkā līdz 2027. gada 1. jūlijam, tātad aizliegums pieņemts likuma līmenī, nevis tikai MK aktu līmenī. Subjektīvais saraksts turpinās noteikt MK 2024. gada 8. marta noteikumi Nr. 158, kurus jau 2026. gada 8. augustā paplašināja, bet tie līdz šim aptvēra tikai lauksaimniecības un lopbarības preces. Jaunais likuma grozījums likvidē šo spraugu — pārtikas produkti (karamelēs, zefīri, cepumi, mērces, šokolāde, garšvielas, eļļas, dārzeņu pārstrādes produkti u. c.) tagad ir aizliegti pēc izcelsmes valsts pazīmes, nevis pēc preces veida. Attiecībā uz trešajām valstīm svarīgi, ka aizlieguma pamats ir izcelsme: likuma tekstā skaidri norādīts, ka aizliegti arī šo valstu izcelsmes produkti no citām trešajām valstīm, kuri klasificējami ar Kombinētās nomenklatūras kodiem, tātad izcelsmes definīcijas piemērošana (un preču klasifikācija KN kodā) kļūst par izšķirošu muitas kontroles elementu.
Precizējums: Ziņas teikums „aizliegts arī tad, ja tos mēģina ievest caur citām trešajām valstīm“ ir nepilnīgs — tas rada iespaidu, ka aizliegts jebkurš imports caur trešo valsti, bet likuma teksts liek piemērot aizliegumu pēc IZCELSMES pazīmes: aizliegtas ir Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, kas ievedamas no citām trešajām valstīm un klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras kodiem. Precīzāk būtu formulēt, ka aizliegums neaptver trešo valstu (piemēram, Āzijas vai Krievijā tikai pārpakota) izcelsmes preci, bet gan Krievijas/Baltkrievijas izcelsmes preci neatkarīgi no ievešanas valsts. Tāpat raksts nemin, ka aizliegums ir laiciņots (līdz 2027. gada 1. jūlijam) un ka pēc 2024. gada 8. marta fiksētais imports galvenokārt deklarēts ar saņēmējvalsti citās ES dalībvalstīs — tas ir būtiski, jo jaunais likuma grozījums patstāvīgi tos ES piegāžu scenārijus Latvijā aizliegtu tikai, ja prece nonāk Latvijas tirgū.
Praktiskā nozīme: Praksē tas nozīmē, ka importētājiem un muitas pārstāvjiem jāpārskata visu Krievijas/Baltkrievijas izcelsmes preču Kombinētās nomenklatūras kodu piešķiršana un izcelsmes apliecinājumi, jo arī produkti, kas līdz šim bijuši atļauti (cepumi, konfektes, mērces, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis), no 2026. gada 10. oktobra kļūst aizliegti — to ievešana rada preču konfiskācijas un muitas pārkāpumu risku. Uzraudzības punkts: MK noteikumu Nr. 158 turpmākie grozījumi vai jauni noteikumi, ar kuriem pārtikas produktu saraksts tiks konkretizēts pēc KN kodiem, kā arī Zemkopības ministrijas un VID Muitas pārvaldes piemērošanas prakse pirms 2027. gada 1. jūlija — grozījumu darbības termiņa pagarinājums būs jālemj Likumsodā.
MK noteikumu Nr. 538 6.2.3. punkts: Pārtikas un veterinārais dienests veic fizisko pārbaudi atbilstoši riska izvērtējumam, tostarp ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai noraidītu aizdomas par kravas izcelsmi no pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām.
MK noteikumu "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" 2. punkts aizliedz ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, tostarp II sadaļas 10. nodaļas (graudu) preču kodos klasificējamas preces arī tad, ja tās nonāk no citām trešajām valstīm.
Baltijas valstu iniciatīva aizliegt Krievijas graudu tranzītu pašreizējā tiesiskajā vidē saduras ar faktu, ka Latvijā jau darbojas daudz stingrāks režīms, nekā tas izklausās vēstulē: Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu ievešana Latvijā ir pilnībā aizliegta. Šis aizliegums fiksēts MK noteikumu "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" 2. punktā, kas aizliedz ievest produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, tostarp Kombinētās nomenklatūras II sadaļas 10. Tātad stingrākais jautājums šajā stāstā nav "vai aizliegt", bet gan — kā novērst situāciju, kad okupēto Ukrainas teritoriju graudi tiek pasludināti par Krievijas vai trešo valstu graudiem un tranzītā virzīti caur ES ostām. Tieši šai problēmai MK 08.09.2026. noteikumi Nr. 538 nosaka īpašu robežkontroles mehānismu: saskaņā ar tā 4.¹ punktu robežkontrole graudiem tiek veikta arī tad, ja tie nav paredzēti izplatīšanai ES, "tostarp ja pastāv aizdomas, ka pārtikas graudu izcelsme ir no pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām". Tranzīta komersantiem un ostām gaidāmais stāvoklis ir pastiprināta dokumentālā un fiziskā kontrole ar izcelsmes pierādīšanas nastu uz dalībniekiem.
Kontroles procesuālo mehānismu nosaka vairāki savstarpēji saistīti avoti.
| Dalībnieks | Pienākums | Norma | |
|---|---|---|---|
| Muitas dienests | Izcelsmes dokumentu pieprasīšana un šaubu gadījumā papildu pierādījumu pieprasīšana | SMK 61. p. | |
| Pārtikas un veterinārais dienests | Fiziskā pārbaude, paraugu ņemšana laboratoriskai izmeklēšanai | MK Nr. 538, 6.2.3. p. | |
| Importētājs/tranzīta veicējs | Izcelsmes apliecinājums un pavaddokumentu iesniegšana | SMK 61. p., MK Nr. 538 6.2.1. p. | Tirgus dalībniekiem, kuri paļaujas uz tranzīta "neitralitāti", jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr. 538 4.¹ punkts tieši nosaka, ka kontrole attiecas arī uz precēm, kas "nav paredzētas izplatīšanai Eiropas Savienībā" — tas nozīmē, ka tranzīta statuss vairs nav automātiska izslēgšana no kontroles. |
Turpmākās norises praktiski nozīmē vairākas lietas dažādiem dalībniekiem.
No 2027. gada 1. jūlija mantas bojājumi līdz 50 000 eiro bez cietušajām personām varēs tikt regulēti pie cietušā paša OCTA apdrošinātāja, un jaunā kārtība attieksies uz līgumiem, kas stāsies spēkā no šī datuma.
Strīdus starp apdrošinātāju un LTAB par atlīdzības izmaksas pienākumu kārto pats birojs, kas pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu un nodrošina izmaksu.
Cietušajiem ceļu satiksmes negadījumos gaidāms divpakāpju režīma maiņa: no 2027. gada 1. jūlija atlīdzību par mantas bojājumiem līdz 50 000 eiro varēs pieteikt pie sava, nevis vainīgās puses apdrošinātāja, bet no 2027. gada 1. janvāra arī gadījumos, kad negadījuma izraisītājs nav noskaidrots, atlīdzību no Garantijas fonda varēs saņemt ne tikai cietušās personas, bet arī mantai nodarīto zaudējumu dēļ. Šīs izmaiņas groza Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (OCTA likumu), un tās 7. oktobrī atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tiesiskais jautājums ir divējāds: kurš apdrošinātājs ir pienākts izmaksāt atlīdzību un no kāda avota tā tiek segta, kad vainīgā puse nav identificēta vai tai nav polises. Pašreizējais likums cietušo virza pie vainīgās puses apdrošinātāja: apdrošinātājam ir pienākums pieņemt un izskatīt pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un pieņemt lēmumu par atlīdzību, kā arī izmaksāt to likumā noteiktajos termiņos. Likums arī nosaka apdrošinātāja informēšanas pienākumu par paziņošanas un atlīdzības pieprasīšanas kārtību. Tieši šīs pienākumu sadalījuma normas būs jāpielāgo, lai tiešā zaudējumu regulēšana kļūtu iespējama.
Attiecībā uz nenoskaidrotu vainīgo likums izslēdz no atlīdzināmiem zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot personai nodarītos zaudējumus un atsevišķus mantai nodarītos zaudējumus, kas minēti likuma 25. pantā. Grozījumi šo izņēmumu loku paplašina — atlīdzība par bojājumiem no Garantijas fonda būs pieejama arī tad, ja bojājumu dēļ transportlīdzeklim tiek anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, pat ja nav cietušo personu. Garantijas fonds ir viens no trijiem fondiem, kas veidojas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kontos, un LTAB likumā noteiktajos gadījumos ceļ tiesā regresa prasības pret atbildīgajām personām. Regresa mehānisms ir būtisks arī jaunajai kārtībai: ja atlīdzību izmaksā no Garantijas fonda, LTAB var ceļ regresa prasības pret personām, pret kurām likums to ļauj. Līdzīgi arī tad, ja vainīgais nav zināms, regresa iespēja paliek kā instruments pret krāpšanu, ko LTAB valdes priekšsēdētājs min kā risku. Informācijas sistēmas datu noteikumi paredz, ka sistēmā ievada gan apdrošināšanas gadījumu apstākļus, gan vadītāja datus, gan Soda reģistra informāciju par personām, kas pēdējo piecu gadu laikā notiesātas par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka jaunajā tiešās regulēšanas shēmā, kur cietušā apdrošinātājs izmaksā atlīdzību, bet zaudējumus radījis otra apdrošinātāja klients, savstarpējo norēķinu strīdus risinās caur LTAB, nevis cietušais. LTAB arī ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai apkopotu informāciju par situāciju obligātajā apdrošināšanā. [PASEKMĒS] Praktiski autovadītājiem un cietušajiem jāievēro divi dažādi spēkā stāšanās datumi:
Būvdarbu veicējs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par satiksmes ierobežošanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotā ierobežojuma, un satiksmes organizēšanas pasākumus būvdarbu laikā nodrošina būvdarbu veicējs (noteikumu 5. un 4.2. punkts).
Pašvaldība informāciju par satiksmes ierobežojumu publicē ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma spēkā stāšanās, norādot posmu, veidu, termiņu un kontakttālruni (12.2. apakšpunkts).
Jelgavas pašvaldībai Lietuvas šosejas pārvada pārbūves laikā ir tiesības ierobežot satiksmi uz savas ielas, un braucējiem šajā posmā gaidāms nevis aizliegums, bet ierobežots režīms — divas no četrām joslām slēgtas, 30 km/h ātrums un novirzīti gājēji. Ziņas fakts: no 13. oktobra pārvadā sākas pārbūve, kas plānota līdz 2028. gada jūnijam, ar kopējām izmaksām 5,26 miljoni eiro, ko vienādās daļās finansē Satiksmes ministrija un pašvaldība. Tiesiskais jautājums, kas šeit rodas, ir uz kāda pamata un kādā kārtībā pašvaldība drīkst ierobežot satiksmi ekspluatācijā esošā ielas posmā, kamēr tur notiek būvdarbi. To risina Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme (izdoti saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 5. panta trešo daļu un Ceļu satiksmes likuma 8. panta pirmo daļu), kā arī Autoceļu un ielu būvnoteikumi, kas regulē pārbūves procesu un darbu organizēšanu nepārtraucot ielas pamatfunkciju.
Pārvads atrodas pašvaldības ielā, tāpēc lēmumu par satiksmes ierobežojumu pieņem attiecīgā pašvaldība — noteikumu 3.2. apakšpunkts to piešķir tieši pašvaldībai, nevis SIA "Latvijas Valsts ceļi". Ierobežojuma pamats ir 2.3. apakšpunkts — satiksmi var ierobežot "ceļa vai tā posma uzturēšanas darbu vai būvdarbu laikā". Procedūrai un pienākumu sadalījumam ir skaidras normas:
Praktiski braucējiem un sabiedriskā transporta pasažieriem līdz 2027. gada vasaras beigām (Rīgas puses darbi) un līdz 2028. gada jūnijam (visa pārbūve) jārēķinās ar lēnāku satiksmi, 30 km/h ātruma režīmu un iespējamu papildu laika zudumu; ikdienā pārvadu šķērso aptuveni 16 tūkstoši transportlīdzekļu, tostarp ap 2300 kravas automašīnu un autobusu, tāpēc ierobežojuma ietekme būs jūtama. Būvdarbu veicējam ir pienākums uzturēt būvlaukumu un satiksmes organizāciju līdz būvdarbu pabeigšanas akta parakstīšanas brīdim, kad šī atbildība beidzas (būvnoteikumu 36. pants). Ja satiksmes organizācijas izmaiņas vai ceļa zīmes būs izvietotas nepareizi vai to neievērošanas dēļ radīsies apdraudējums, pašvaldība kā lēmuma pieņēmēja un būvdarbu veicējs kā organizācijas nodrošinātājs atbildēs katrs savā kompetences lokā.