Juridiskā prizma · 2026-10-29
ArhīvsLVEN

Juridiskā prizma — 2026-10-29

Atjaunināts: 2026-10-29 16:09
Dienas ziņas caur juridisko prizmu — pamatojoties uz mūsu Latvijas tiesību aktu datubāzi.
Oriģināls — burtiski no avota Analīze — mūsu juridiskais ieskats (nav avots)

Šodienas ziņas caur juridisko prizmu (5)

Atlasītas pēc juridiskā aspekta. Katrai: oriģināls → faktu pārbaude un tiesiskais pamats → lietišķa analīze.
Filtrēt pēc tiesību nozares:
Oriģinālais raksts → Arhīvu likuma grozījumi: plašāka piekļuve vēstures dokumentiem un jauni pienākumi to glabāšanā · LV portāls
Oriģināls — LV portāls
Arhīvu likuma grozījumi: plašāka piekļuve vēstures dokumentiem un jauni pienākumi to glabāšanā Kopēt saiti
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Attēlā: Latvijas Nacionālā arhīva telpas. FOTO: Zane Bitere, LETA. 28. oktobrī stājušies spēkā grozījumi Arhīvu likumā, ar kuriem pilnveidots arhīvu darbības tiesiskais regulējums…
Analīze

Būtība

Saimnieciskās darbības veicējiem, kapitālsabiedrībām un valsts institūcijām stājas spēkā stingrāki arhīva dokumentu saglabāšanas un nodošanas pienākumi, savukārt pētniekiem paveras būtiski plašāka pieeja vēsturiskajiem datiem. Šīs izmaiņas nozīmē, ka e-dokumentu nodošanas termiņš vairs nav pagarināms, bet piekļuves liegums datiem par personām beidzas līdz ar to nāvi vai saīsinātos noilguma termiņos.

Avoti:
Faktu pārbaude: nepārbaudīts 1 · atspēkots 2
Tiesiskais pamats (3)
• Arhīvu likums (statute)
informācijas meklēšana, izpēte un lietošana zinātniskiem, tautsaimnieciskiem, sociāliem, tiesiskiem un citiem mērķiem; 10) dokumentu pārvaldība — vadības joma, kas…
informācijas meklēšana, izpēte un lietošana zinātniskiem, tautsaimnieciskiem, sociāliem, tiesiskiem un citiem mērķiem; 10) dokumentu pārvaldība — vadības joma, kas nodrošina publisku dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifikāciju, sistematizāciju, izvērtēšanu, kontroli, glabāšanu un pieejamību līdz nodošanai glabāšanā institūcijas arhīvā, kā arī to dokumentu iznīcināšanu, kuriem nav arhīviskās vērtības; 11) dokumentu pieejamība — normatīvajos aktos noteiktas tiesības, kā arī uzziņu sistēmas nodrošinātas iespējas un līdzekļi informācijas meklēšanai, ieguvei un izmantošanai; 12) dokumentu saglabāšana — procesi un darbības dokumentu tehniskai un intelektuālai saglabāšanai, tai skaitā preventīvā aizsardzība, konservācija un pārnešana uz jauna informācijas nesēja; 13) (izslēgts ar 25.03.2021. likumu); 14) dokumentu uzkrāšana — mērķtiecīga arhīva dokumentu kopuma papildināšana
• CASE OF IVANOVSKI v. "THE FORMER YUGOSLAV REPUBLIC OF MACEDONIA" (case_law_comparative)
under the terms prescribed by this Act, the rules on access to public information, and other relevant legislation. 101. Section 20 states that archived materials shall…
under the terms prescribed by this Act, the rules on access to public information, and other relevant legislation. 101. Section 20 states that archived materials shall be accessible for scientific, research and other needs of the citizens as well as in the exercise of the public powers of the State or public authorities. 102. According to section 21, the archived materials shall be made accessible after the time-limits set, but no longer than twenty years after the creation of a particular item. However, longer time-limits, of up to 150 years, may be set by the Government. 103. Section 34 enumerates the duties of the State Archive, in particular receiving, record-keeping, sorting, storing and preserving archived materials. 2. Government Decree on the criteria for longer time-limits for the use of archived materials
• CASE OF SUPRUN AND OTHERS v. RUSSIA (case_law_comparative)
freedoms and illegal acts by State authorities and their officials may not be classified as State secrets (section 7). 56. The Federal Law on Archives (“the Archives…
freedoms and illegal acts by State authorities and their officials may not be classified as State secrets (section 7). 56. The Federal Law on Archives (“the Archives Act”), no. 125-FZ of 22 October 2004, provides that access to archival documents may in particular include the provision of the original documents or copies thereof as requested (section 24 § 1.1(2)). Access to archival documents containing the personal and family secrets of an individual, information about their private life, or information that may harm their safety can be restricted for a duration of seventy-five years from the date these documents were created (section 25 § 3). Users of archival documents have the right to use, transfer, and distribute information contained within the archival documents provided to them, as well as copies of these archival documents, for any lawful purposes and in any lawful manner (section 26 § 1).
Oriģinālais raksts → Ziņas vieglajā valodā 28. oktobrī · LSM.lv
Oriģināls — LSM.lv
Ziņas vieglajā valodā 28. oktobrī Kopēt saiti
Aizturēja premjera padomnieku Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šodien uz laiku aizturēja Mārtiņu Brenci. Viņš ir premjera Andra Kulberga padomnieks no "Apvienotā saraksta". Tagad Brenci atbrīvoja no padomnieka amata. Brencis ir…
Analīze

Būtība

Eiropas Prokuratūras ierosinātajā kriminālprocesā aizturētā persona pašlaik atrodas procesā iesaistītās personas statusā bez oficiālas aizdomās turētā vai apsūdzētā statusa. Tiesiskās sekas un kriminālsoda draudi šādam procesa dalībniekam iestāsies tikai gadījumā, ja izmeklēšanā tiks pierādīts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Ziņa par amatpersonas īslaicīgo aizturēšanu saistībā ar iespējamu Eiropas Savienības fondu naudas izkrāpšanu Alūksnes novadā aktualizē kriminālatbildības

Tiesiskais pamats (3)
• Valsts pārvaldes iekārtas likums (statute)
Ministru kabinets var noteikt, ka attiecīgās iestādes vadītājs ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām. 25 24.pants. Ministru kabineta locekļa konsultatīvās…
Ministru kabinets var noteikt, ka attiecīgās iestādes vadītājs ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām. 25 24.pants. Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas, darbinieki un birojs (1) Savas darbības nodrošināšanai Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvās amatpersonas un darbiniekus un izveidot biroju. Konsultatīvo amatpersonu kompetenci tiešās pārvaldes iestādē, it īpaši tiesības dot rīkojumus pārvaldes amatpersonām, nosaka Ministru kabineta loceklis. (2) Ministra birojs ir ministrijas struktūrvienība. Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra birojs ir Valsts kancelejas struktūrvienība. Īpašu uzdevumu ministra birojs ir ministrijas vai citas tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienība. 26
• Ministru kabineta iekārtas likums (statute)
ar 11.12.2008., 28.05.2009., 16.12.2010., 01.12.2022. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024. ) 6.pants. Ministru prezidents (1) Ministru prezidents vada…
ar 11.12.2008., 28.05.2009., 16.12.2010., 01.12.2022. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024. ) 6.pants. Ministru prezidents (1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, ka tiek izstrādāta un īstenota Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk arī — Deklarācija) un rīcības plāns tās īstenošanai. (2) Ministru prezidents bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu, kā arī var pastāvīgi vai uz laiku uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu. 7 7.pants. Ministru prezidenta biedrs (1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri. (2) Ministru prezidenta biedrs var pastāvīgi vai uz laiku būt arī ministrs, kuram ir padota ministrija, vai īpašu uzdevumu ministrs. 8
• Par Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumu Nr.557 “Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās kompetenci” atzīšanu par spēku zaudējušiem (regulation)
1. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumus Nr.557 “ Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes…
1. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumus Nr.557 “ Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās kompetenci ” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 108.nr.). 2 2. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 3
Oriģinālais raksts → ST vērtēs apcietināto tiesības uz ilgstošu satikšanos ar apmeklētājiem · Delfi LV
Oriģināls — Delfi LV
ST vērtēs apcietināto tiesības uz ilgstošu satikšanos ar apmeklētājiem Kopēt saiti
Lieta ierosināta par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tas neparedz tiesības apcietinātajiem uz ilgstošu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām, atbilstību Satversmes 96…
Analīze

ku attieksmi pret notiesātajiem. (21 words) Sentence 20: Praktiski šim nolēmumam būs izšķiroša nozīme Ieslodzījuma vietu pārvaldes darba organizācijā un apcietināto personu sociālo kontaktu uzturēšanā. (20 words) Sentence 21: Procesa turpmākai gaitai ir noteikti šādi termiņi un soļi: (10 words)

  • Saeimai līdz 2026. gada 28. decembrim jāiesniedz Satversmes tiesai atbildes raksts. (Sentence 22)
  • Satversmes tiesai lieta jāsagatavo līdz 202
Faktu pārbaude: apstiprināts 3
Tiesiskais pamats (3)
• Apcietinājumā turēšanas kārtības likums (statute)
ja apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām; 6) uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem…
ja apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām; 6) uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī ģimenes un radniecisko attiecību saglabāšanai un sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanai un veicināšanai, izņemot gadījumu, kad apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām
• Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta 6.punkta vārdu "stundu ilgu" un "cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam (statute)
un nodrošināt arī apcietinātajiem tiesības uz ilgstošo tikšanos. 17.1. Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta vārdi "stundu ilgu" liedz…
un nodrošināt arī apcietinātajiem tiesības uz ilgstošo tikšanos. 17.1. Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta vārdi "stundu ilgu" liedz apcietinātajiem tiesības uz ilgstošo tikšanos. Kā norādījis Pieteikuma iesniedzējs, Eiropas Cietumu noteikumu 24.4. punkts noteic, ka satikšanās kārtībai vajadzētu būt tādai, lai ieslodzītie varētu saglabāt un stiprināt ģimenes attiecības pēc iespējas normālākos apstākļos. Eiropas Cietumu noteikumu komentārā, skaidrojot šo punktu, norādīts, ka tikšanās iespējas ir būtiskas ne tikai pašiem ieslodzītajiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem.
• Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi (regulation)
un blakus sūdzības, kuras paredzētas Kriminālprocesa likumā, tiek nosūtītas ar izmeklēšanas cietuma pavadvēstuli. 28 28. Apcietinātajam ir tiesības uz vienu stundu ilgu…
un blakus sūdzības, kuras paredzētas Kriminālprocesa likumā, tiek nosūtītas ar izmeklēšanas cietuma pavadvēstuli. 28 28. Apcietinātajam ir tiesības uz vienu stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī, bet nepilngadīgajiem apcietinātajiem - ne retāk kā reizi nedēļā. Satikšanās ierobežojumus apcietinātajam nosaka izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa rakstiskā paziņojumā. 29 29. Apcietinātais ar procesa virzītāja rakstisku atļauju var pilnvarot citas personas rīkoties ar viņa naudu un mantu. 30
Oriģinālais raksts → Publiskota 14. oktobra Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kurā runāts par pilsonības piešķiršanu Višvanatai · TVNET
Oriģināls — TVNET
Publiskota 14. oktobra Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kurā runāts par pilsonības piešķiršanu Višvanatai Kopēt saiti
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas slēgtajā sēdē pirms atbalsta Divjas Kananas Višvanatas uzņemšanai Latvijas pilsonībā izskanējušas bažas par iespējamu "zelta pilsonību", liecina publiskotā 14. oktobra…
Faktu pārbaude: nepārbaudīts 2 · apstiprināts 1
Tiesiskais pamats (3)
• Pilsonības likums (statute)
16 ( 09.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2022. ) 13.pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem…
16 ( 09.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2022. ) 13.pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi, izņemot 12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumus, un tai var izveidoties dubultā pilsonība. (2) Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma
• Latvijas Republikas Satversmes tiesa: PDF datne - Tiesas sēdes stenogramma_1 (Lieta Nr. 2023-04-0106) (2024-01-09) (case_law)
paliek vai nu vīza vai izceļošana. Mūsuprāt, viņas ir vienāda grupa – pilsoņi un nepilsoņi, kuri ieguva citas valsts pilsonību. Varbūt vecajā likumā tur ir nosprausts…
paliek vai nu vīza vai izceļošana. Mūsuprāt, viņas ir vienāda grupa – pilsoņi un nepilsoņi, kuri ieguva citas valsts pilsonību. Varbūt vecajā likumā tur ir nosprausts tas termiņš, kādā būtu jāiesniedz tad šis legalizācijas lūgums, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. 26 Tā mēs saprotam gan vēsturiskajā, gan šajā teleoloģiskajā tulkošanā. **V. Vītoliņš.** Jā. Bet ja es drīkstu par šo īsi precizēt… Tātad, īss jautājums. Vai likumdevējam ir tiesības aplūkot grupas dažādi, atkarībā no tiesiskā regulējuma atšķirībām nevis atkarībā no faktiskās situācijas atšķirībām? **S. Tivaņenkova.** Konkrētajā lietā tiesībsarga pozīcija bija, ka šīs grupas nebūtu aplūkojamas atšķirīgi.
• Latvijas Republikas Satversmes tiesa: PDF datne - Nolēmums_1 (Lieta Nr. 2018-22-01) (2019-11-13) (case_law)
[CITĒŠANAI — pilns nolēmuma teksts aizturēts līdz anonimizācijas pārbaudei; pieejami tikai identifikācijas dati] Latvijas Republikas Satversmes tiesa · lieta 2018-22-01…
[CITĒŠANAI — pilns nolēmuma teksts aizturēts līdz anonimizācijas pārbaudei; pieejami tikai identifikācijas dati] Latvijas Republikas Satversmes tiesa · lieta 2018-22-01 · 2019-11-13
Oriģinālais raksts → Raivis Melnis: ar šo Latvija tiešām var lepoties · Neatkariga Rita Avize
Oriģināls — Neatkariga Rita Avize
Raivis Melnis: ar šo Latvija tiešām var lepoties Kopēt saiti
Ir jāinvestē jaunajās tehnoloģijās, tas ir fakts – TV24 raidījumā “Kārtības rullis” pārliecināti teic aizsardzības ministrs Raivis Melnis un atklāj, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir pirmā un pagaidām vienīgā dronu pārtvērēju…
Analīze

Tiesiskais vērtējums

6. Tiesību normas nosaka konkrētus pienākumus, procedūras un iestāžu kompetenci valsts gaisa telpas drošības nodrošināšanai: (6) 7.

  • Saskaņā ar Noteikumu par Valsts robežsardzē izmantojamo tehnisko līdzekļu veidiem un šo tehnisko līdzekļu izmantošanu 3.7.2. apakšpunktu Valsts robežsardze izmanto bezpilota gaisa kuģus valsts robežas un gaisa telpas uzraud
Avoti:
Tiesiskais pamats (3)
• Noteikumi par Valsts robežsardzē izmantojamo tehnisko līdzekļu veidiem un šo tehnisko līdzekļu izmantošanu, kā arī tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto datu apstrādi (regulation)
aizturēšanai un pārvietošanai, kā arī citu Valsts robežsardzes kompetencē noteiktu likumpārkāpumu novēršanā; 3.7.2. bezpilota gaisa kuģi, ko izmanto valsts robežas…
aizturēšanai un pārvietošanai, kā arī citu Valsts robežsardzes kompetencē noteiktu likumpārkāpumu novēršanā; 3.7.2. bezpilota gaisa kuģi, ko izmanto valsts robežas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma kontrolei, ūdeņu un gaisa telpas uzraudzībai, neatļautas tālvadības vai autonomas vadības ierīces lietošanas konstatēšanai, pārkāpēju meklēšanai, vajāšanai un aizturēšanas koordinēšanai, kā arī citu Valsts robežsardzes kompetencē noteiktu likumpārkāpumu novēršanā. 4
• Latvijas Republikas valsts robežas likums (statute)
gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas apstākļu un iemeslu noskaidrošanai; 4) veikt valsts robežu nelikumīgi šķērsojošā gaisa…
gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas apstākļu un iemeslu noskaidrošanai; 4) veikt valsts robežu nelikumīgi šķērsojošā gaisa kuģa pārtveršanu, novirzīšanu uz valsti, no kuras tas ielidojis, pavadīšanu vai piespiedu nosēdināšanu. 40 34.pants. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) tiesības robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā Lai nodrošinātu Latvijas Republikas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) ir tiesības veikt Latvijas Republikas gaisa telpas kontroli un apsardzību. 41 35.pants. Pašvaldību atbalsts robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm Pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz atbalstu robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm. 42
• Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi (regulation)
kuģu lidojumus, militārā bezpilota gaisa kuģa lidojumi tiek veikti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 117. 9 pantu. 63 63. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus…
kuģu lidojumus, militārā bezpilota gaisa kuģa lidojumi tiek veikti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 117. 9 pantu. 63 63. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, bezpilota gaisa kuģis var būt bez nepieciešamā marķējuma, kā arī aktīvas un atjauninātas tiešās attālinātās identifikācijas sistēmas un vietzinīguma funkcijas vienā no šādiem gadījumiem: 63.1. ja to paredz normatīvie akti, kas nosaka valsts institūciju funkcijas un uzdevumus muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā vai tas nepieciešams valsts drošības iestāžu funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai; 63.2. ja ir cita iespēja identificēt, ka lidojums tiek veikts ar valsts bezpilota gaisa kuģi. 64