Juridiskā prizma — 2026-10-10

Pārejas noteikumu 13. punkts nosaka, ka termini "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" pēc 2025. gada 1. janvāra atbilst terminam "Latvijas Sabiedriskais medijs" līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos — SEPLP likumprojekts ir tieši šāds grozījums.

Būtība

Ja grozījumi tiks pieņemti, "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" nosaukumi paliks LSM zīmolu sistēmā kā vēsturiskas vērtības, nevis tiks aizstāti ar vienoto LSM zīmolu. Tas maina pašreizējo likumisko virzienu, kurā 2025. gada 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi likumā šos terminus faktiski likvidēja kā patstāvīgus jēdzienus. Tiešais tiesību jautājums ir par to, kā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 13. punkts sasaistās ar iecerētajiem jaunajiem grozījumiem. Minētais punkts nosaka, ka "līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos" termini "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" pēc 2025. gada 1. Risinājums balstīsies likuma 1. pantā, kas nosaka LSM juridisko statusu un pārvaldības principus, kā arī 8. pantā, kurā ar 18.01.2024. likumu vārdi "Latvijas Televīzijas programmās" no 2025. gada 1. janvāra aizstāti ar "Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas programmās". Jaunie grozījumi šo aizstāšanu papildinās ar izņēmumu zīmolvārdu jomā.

Tiesiskais vērtējums

Likuma sistēma šobrīd darbojas šādi: 1. pants definē LSM kā valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un 8. pants regulē tās televīzijas un radio programmu darbību jau jaunajā terminoloģijā. Pārejas noteikumu 13. punkts kalpo kā tilts — vecie termini tiek lasīti kā "LSM", līdz izdarīti attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos. SEPLP likumprojekta būtība ir definēt zīmolvārdus kā nosaukumus vārdiskajā lietojumā, izslēdzot vēsturiskos logo, burtveidolus un citus vizuālās identitātes elementus. Tas nozīmē, ka:

• lineāro programmu nosaukumi "LTV1", "LTV7", "Latvijas Radio 1", "Latvijas Radio 2", "Latvijas Radio 3 Klasika" un "Latvijas Radio 5" paliek nemainīgi;
• vizuālā identitāte paliek LSM kompetencē un turpina pakāpenisku vienoto zīmolu ieviešanu;
• korporatīvā līmenī (paziņojumi, sludinājumi, sociālo mediju konti) turpinās LSM zīmola arhitektūra. Nosaukumu lietošanā jāievēro arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasības programmu nosaukumiem — tie, cita starpā, nedrīkst maldināt auditoriju, un ārvalstīs reģistrētu nosaukumu vai preču zīmi Latvijā reģistrētā nosaukumā aizliegts izmantot maldinošā veidā. Šīs prasības turpina darboties arī pēc apraides atļauju izsniegšanas, tātad zīmolvārdu saglabāšana likumā neizslēdz vispārējos nosaukumu lietošanas ierobežojumus. Procesuāli grozījumu saturu ir saskaņojis LSM valde, un SEPLP kā LSM pārvaldības likumā noteiktā uzraudzības iestāde ir likumprojekta autors.

Sekas

Ja likumprojekts tiek pieņemts, LSM valdei būs jāsaskaņo zīmola stratēģija ar likumā nostiprināto zīmolvārdu saglabāšanu — tas praktiski nozīmē, ka "LSM Izklaide", "LSM Ziņas" un līdzīgās satura telpas attīstīsies līdzās, nevis aizstājot, lineāro kanālu nosaukumus. Darbinieku iebildumi par vēsturisko zīmolu aizstāšanu, ko izteica vairāk nekā 200 parakstītāju vēstulē, ar likumdošanu iegūst normatīvu atbalstu. Ja grozījumi netiek pieņemti vai tiek atlikti, paliek spēkā esošā kārtība: termini "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" likumā turpina tikt lasīti kā "Latvijas Sabiedriskais medijs", un zīmolu jautājums paliek tikai LSM iekšējās stratēģijas līmenī bez likumisko garantiju. Praktiski svarīgi tas ir:

• auditorijai — lineāro programmu nosaukumi un atpazīstamība paliek nemainīgi;
• LSM valdei — zīmola stratēģijas ieviešana daļā, kas skar lineāro kanālu nosaukumus, būs jāsaskaņo ar likuma normu.

Vai nacionālā importa aizlieguma priekšmetu variēt no lauksaimniecības precēm arī uz pārtikas produktiem, un kādā tiesiskā formā šāds paplašinājums ir izdarīts un cik ilgi tas ir spēkā?

Tiesiskais pamats: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31.–34. punktā, kas stājas spēkā 2026. gada 10. oktobrī, likumā pašā fiksē aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas produktus, līdz šim tas bija tikai lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kuru sarakstu noteica Ministru kabineta noteikumi Nr. 158. Līdz ar to aizlieguma priekšmets no lauksaimniecības un lopbarības precēm paplašināts arī uz pārtikas produktiem, tostarp karamelēm, zefīriem, cepumiem, mērcēm, šokolādi, garšvielām, eļļām, miltu izstrādājumiem, cukurbiešu melasi un dārzeņu pārstrādes produktiem. Likumā norādīts, ka aizliegums ir spēkā līdz 2027. gada 1. jūlijam, tas ir, noteikts termiņš, kas prasa turpmāku likumdevēja vai Kabineta rīcību. Šis ir balstīts uz sniegto likuma un MK noteikumu Nr. 159 regulējuma aprakstu, nevis uz mūsu datubāzē pieejamu normu citātu.

Praktiskā nozīme: Importētājiem un muitas deklarētājiem jāpārskata preču kodi un izcelsmes apliecinošie dokumenti, jo turpmāk aizliegums skar arī preces, kas līdz šim tika legāli importētas, piemēram, cepumus un konfektes veikalu plauktos, un tas attiecas arī uz gadījumiem, kad preces tiek ievestas caur citām trešajām valstīm, tātad tranzīta shēmas vairs nederēs kā attaisnojums. Praksē būtisks ir tas, ka aizliegums ir ar izcelsmes, nevis piegādes valsts kritēriju, tātad deklarētā saņēmējvalsts citā ES dalībvalstī neatbrīvo no aizlieguma, ja preču izcelsme ir Krievija vai Baltelija, un to apstiprina arī anotācijas norāde par sūtījumiem, kas deklarēti uz citām dalībvalstīm. Riski importētājiem ir muitas pārkāpumu sankcijas un attiecīgo preču atgriešana vai konfiskācija, tāpēc jāpārbauda piegādātāju līgumu izpildes termini un iespējamās atbildības par līgumu nepildīšanu pirms 2027. gada 1. jūlija. Turpmākās uzraudzības punkts: jāseko, vai Zemkopības ministrija līdz 2027. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumus par aizlieguma pagarinājumu, kā arī VID Muitas pārvaldes pārbaudes praksei par izcelsmes noteikšanu šaubīgos sūtījumos.

Noteikumu Nr. 538 4.1. punkts nosaka, ka robežkontroli 10. nodaļas precēm veic arī tad, ja tās nav paredzētas izplatīšanai Eiropas Savienībā, tostarp ja pastāv aizdomas par graudu izcelsmi no pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām.

Noteikumi par ievešanai aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem 2. punktā aizliedz ievest Latvijā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus, tostarp II sadaļas 10. nodaļas (graudi) preču kodiem klasificējamas preces.

Būtība

Baltijas valstu iniciatīva aizliegt Krievijas graudu tranzītu nozīmē, ka ES līmenī var tikt paplašināti ierobežojumi, kādi Latvijā jau pastāv attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, bet tranzīta aizlieguma līdz šim nav bijis. Ziņas faktiskā ziņa — trīs valstu vēstule ES — ir tikai politisks priekšlikums; tiesiskais stāvoklis tirgotājiem un pārvadātājiem šobrīd nosaka nevis aizliegumu, bet stingrāku kontroles režīmu. Konkrētais tiesību jautājums ir: kādos gadījos graudu sūtījums caur Latviju ir atļauts, kāda kontrole to pavada un kas notiek, ja pastāv aizdomas par okupēto teritoriju izcelsmi. To risina MK 08.09.2026. noteikumi Nr. 538 "Prasības un robežkontroles kārtība tādai no trešajām valstīm ievedamajai pārtikai…", noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem un Savienības Muitas kodeksa (Regulas (ES) Nr. 952/2013) 61. pants.

Tiesiskais vērtējums

Avoti ļauj precīzi izšķirt divus dažādus režīmus — pilnu importēšanas aizliegumu un tranzīta kontroles režīmu: punktā aizliedz ievest Latvijā produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm, ja tie klasificējami ar Kombinētās nomenklatūras I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļas (graudi) un citu nodaļu kodiem.

• Tranzīts šajā aizliegumā neietilpst, tāpēc Krievijas graudu pārvadāšana caur ES pašlaik paliek iespējama — tieši to Baltijas valstis vēlas mainīt Eiropadomes līmenī.
• MK noteikumu Nr. 538 4.1. punkts nosaka, ka robežkontroli precēm, kas klasificējamas ar 10. nodaļas kodiem, veic arī tad, ja tās nav paredzētas izplatīšanai Eiropas Savienībā — tostarp tranzītam, ja pastāv aizdomas par izcelsmi no pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām.
• Noteikumu Nr. 538 5. punkts definē kontrolējamu sūtījumu kā preču kopumu ar vienu faktūrrēķinu vai komerciālu dokumentu, ko ved no viena nosūtītāja vienam saņēmējam — ar vienu autotransportlīdzekli, viena vilciena vagonos vai viena kuģa konteineros.
• Pārtikas un veterinārā dienesta pienākumi (6. punkts): vienmēr veic Regulas (ES) 2017/625 3. panta 41. apakšpunktā noteikto dokumentu pārbaudi, riska atbilstības kārtībā — 42. un 43. apakšpunktā noteikto identitātes un fizisko pārbaudi, bet 4.1. punktā minētajām precēm — fizisko pārbaudi atbilstoši riska izvērtējumam, ņemot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.
• Laboratoriskās izmeklēšanas mērķis ir apstiprināt vai noraidīt aizdomas par kravas izcelsmi no okupētajām Ukrainas teritorijām (noteikumu Nr. 538 6.2.3. apakšpunkts).
• Ja deklarētā izcelsme rada šaubas, muitas dienesti pēc Muitas kodeksa 61. panta 1. un 2. daļas var pieprasīt izcelsmes apliecinājumu un, pamatotu šaubu gadījumā, jebkādus papildu pierādījumus.
• PVN jomā eksports un imports ir definēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 17.–19. punktā, un, kā norāda oficiālais paskaidrojums, šī definīcija darbojas tikai nodokļa normatīvo aktu izpratnē, nevis muitas jomā — muitas kontroles pienākums no PVN statusa neatspoguļojas.

Sekas

Praktiski tas nozīmē, ka graudu tranzīta dalībniekiem jau tagad jārēķinās ar dokumentu, identitātes un fizisko pārbaužu risku, paraugu ņemšanu un iespējamu kravas aizturēšanu laboratoriskās izmeklēšanas laikā, ja izcelsme rada aizdomas. Importētājiem Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes 10. nodaļas preces Latvijā ir pilnībā aizliegtas, un to ievešana ir neatzīstama neatkarīgi no muitas deklarācijā norādītās izcelsmes. Ja Eiropadomes sanāksmē Briselē tiks panākta vienošanās, ES līmenī varētu rasties jauns tranzīta ierobežojums, kas pārveidotu arī Latvijas robežkontroles apjomu; līdz tam spēkā ir pastiprinātās kontroles režīms MK noteikumu Nr. 538 redakcijā.

Būtība

Cietušajiem autovadītājiem gaida divas jaunas iespējas saņemt OCTA atlīdzību ātrāk un vienkāršāk, taču tās stāsies spēkā ne agrāk kā 2027. gadā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 7. oktobrī atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas ievieš tiešo zaudējumu regulēšanu un paplašina atlīdzību par bojājumiem, ja negadījuma izraisītājs nav noskaidrots. Tiesiskais jautājums ir — kurš apdrošinātājs un no kāda avota izmaksā atlīdzību, un tas tiek regulēts ar OCTA likuma noteikumiem par apdrošinātāja pienākumu pieņemt lēmumu un izmaksāt atlīdzību, kā arī par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un Garantijas fonda funkcijām.

Tiesiskais vērtējums

Pēc grozījumu stāšanās spēkā dalījums būs šāds:

• ja negadījumā nav cietušu personu un transportlīdzeklim nodarītie zaudējumi nepārsniedz 50 000 eiro, cietušais atlīdzību pieteiks pie sava OCTA apdrošinātāja, nevis vainīgās puses apdrošinātāja;
• ja vainīgajam nav spēkā esošas OCTA polises, cietušais arī turpmāk varēs vērsties pie sava vai jebkura cita apdrošinātāja;
• tiešās regulēšanas kārtība plānota no 2027. gada 1. jūlija un attieksies tikai uz OCTA līgumiem, kas stāsies spēkā no šī datuma;
• atlīdzība par bojājumiem, ja negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis nav noskaidrots un nav cietušo personu, plānota no 2027. gada 1. janvāra, un to segs no OCTA Garantijas fonda. Pašreizējais likums nosaka, ka atlīdzību neizmaksā par zaudējumiem, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot personai nodarītos zaudējumus un atsevišķus likumā izņēmuma kārtā uzskaitītos mantai nodarītos zaudējumus — tieši šo izņēmumu loku grozījumi paplašina, paredzot atlīdzību arī gadījumos, kad bojājumu dēļ transportlīdzeklim tiek anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē. LTAB funkcijas paliek nemainīgas: tas pieņem lēmumus par atlīdzības izmaksu vai atteikumu, kārto strīdus starp apdrošinātāju un Biroju par izmaksas pienākumu, ceļ regresa prasības likumā noteiktajos gadījumos un izdod apdrošinātājiem saistošus norādījumus. Tā kā nenoskaidrota izraisītāja gadījumā nauda nāks no Garantijas fonda, būtisks būs Biroja uzraudzības un norādījumu mehānisms, lai novērstu nepamatotu atlīdzību prasības. [SEKAS]

Praktiskās norises cietušajiem un apdrošinātājiem:

• no 2027. gada 1. janvāra šādos gadījumos (ar nosacījumu par anulētu atļauju piedalīties satiksmē) atlīdzību izmaksā no Garantijas fonda;
• no 2027. gada 1. jūlija jauno līgumu cietušie zaudējumu regulēšanu sāk pie sava apdrošinātāja, un starp apdrošinātājiem notiek savstarpējie norēķini;
• apdrošinātājiem un LTAB jāpielāgo informācijas sistēmas un datu apmaiņa;
• cietušajiem atlīdzības ceļš kļūst vienkāršāks, bet atteikuma gadījumā strīdus risināšana paliek Biroja un, attiecīgos gadījumos, tiesas kompetencē.

Valsts civildienesta likuma 11. panta trešā daļa paredz, ka Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents, un viena persona iestādes vadītāja amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Valsts civildienesta likuma 14. panta piektā daļa liek publicēt amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Būtība

Kaspars Gorkšs, ja 13. oktobrī valdības sēdē saņems apstiprinājumu, kļūs par Valsts kancelejas direktoru — valsts augstākā ranga ierēdni, kuru Valsts civildienesta likuma 11. panta trešās daļas izpratnē uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Būtiskais tiesiskais jautājums šeit nav kandidāta kompetence, bet procedūras secība: konkursa rezultāts vēl nav iecelšana, un starp komisijas ieteikumu un amatā iecelu stāv vairākas obligātas darbības. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants nosaka, ka Valsts kanceleja atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un tās administratīvais vadītājs ir Valsts kancelejas direktors, tāpēc iecelšanas lēmums un arī atbrīvošanas iespēja koncentrējas Ministru prezidenta rokās. Lasītājam no tā izriet praktisks secinājums: amatā ieceltu direktoru var atbrīvot tikai Ministru prezidents, un, ja civildienesta attiecības izbeidzamas citādi nekā likvidācijas vai paša ierēdņa iniciatīvas gadījumā, nepieciešams Valsts civildienesta likuma 15. panta prasīts Ministru kabineta lēmums.

Tiesiskais vērtējums

Konkursa gaita atbilst centralizētās atlases modelim: Valsts civildienesta likuma 14. panta piektajā daļā noteikts, ka vērtēšanas komisija izvēlas pretendentus un, motivējot izvēli, iesaka tos Ministru prezidentam tieši iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā. Formāli lēmumu pieņem amatpersona — 14. panta ceturtā daļa piešķir Ministru prezidentam tiesību izvērtēt komisijas ieteikumu un pieņemt lēmumu par iecelšanu, tas ir, ieteikums nav saistošs. Ievēlētais kandidāts līgumu par civildienesta attiecībām nenoslēdz: 11. panta pirmā daļa paredz iecelšanu ar rīkojumu uz nenoteiktu laiku, bet iestādes vadītāja statusā — uz pieciem gadiem, un sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru prezidents lemj par pagarināšanu vai pārcelšanu citā amatā valsts interesēs; viena persona var vadīt iestādi ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pirms iecelšanas jāizvērtē 7. panta pirmajā daļā fiksētās obligātās prasības — Latvijas pilsonība, latviešu valodas pārvaldīšana, augstākā izglītība, nepārsniegts pensijas vecums un nesodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem; Gorkša norādītās tieslietu bakalaura un politikas zinātnes maģistra studijas atbilst izglītības prasībai. Amata pienākumus pēc iecelšanas nosaka amata apraksts — 20. panta otrā daļa paredz, ka Valsts kancelejas direktora amata aprakstā tos nosaka Ministru prezidents, un ierēdnis to paraksta. Tiesa, saistībā ar izteikto nodomu „iestāties par valsts pārvaldes efektivizāciju" jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. panta ceturtās daļas kārtība: direktors var dot rīkojumu valsts sekretāram, taču pretrunas gadījumā spēkā ir ministra rīkojums, kas ierobežo direktora iespējas veidot pārmaiņas pār ministriju kompetencei piederošās jomās.

Sekas

Ja 13. oktobra valdības sēdē tiks pieņemts pozitīvs lēmums, Ministru prezidents izdos iecelšanas rīkojumu, un 14. panta piektās daļas prasība uzliek publicēt lēmumu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā piecu dienu laikā pēc pieņemšanas. Turpmāk praktiski svarīgas darbības būs šādas:

• Ministru prezidents apstiprina Valsts kancelejas direktora amata aprakstu un ierēdnis to paraksta, uzsākot pienākumu pildīšanu;
• iecelšana notiek uz pieciem gadiem ar pagarināšanas lēmumu tiesībām sešus mēnešus pirms termiņa beigām;
• atbrīvošana no amata pirms termiņa būs iespējama vienīgi ar Ministru prezidenta lēmumu, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, izņemot izbeigšanas gadījumus, kad MK lēmums nav vajadzīgs. Nākamais processuālais punkts ir 13. oktobra Ministru kabineta sēde, kurā jāgaida lēmums par Gorkša apstiprināšanu amatā; ja valdība kandidātu neapstiprinās, komisijas ieteikuma turpinājums ir Ministru prezidenta izvēle starp pārējiem trešajā kārtā iekļuvušajiem pretendentiem vai atkārtota atlase.